Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'deda' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'deda' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (5)
aukurs
aukurs, das Holz zum Heizen der Riege, der Korndarre Ar. [-kurs zu kur̃t "heizen". au- vielleicht über * auj- zu einem dissimil. aus * jauja entstanden * auja: li. jáuja "овинъ, рига, гумно", r. овинъ "Getreidedarre, Riege", ai. yáva-ḥ "Getreide", gr. ζειαί "Spelt" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 455 u. Boisacq Dict. 307.]
Avots: ME I, 223
Avots: ME I, 223
ceplis
II ceplis,
1) der Backofen:
ielīdis cepļa krāsnī pašā dibinā LP. V, 3;
2) der Ofen in der Getreidedarre:
rijnieks cepli aizkūris LP. VI, 149;
2) in Lettg. bedeutet ceplis einen jeglichen Ofen;
4) ceplītis, der kleine Ofen zur Beleuchtung in der Dreschtenne
U.;
5) ķeģeļu ceplis, die Ziegelei;
6) = cepiens: Sprw. viņš vairāk nekā vienu cepli maizes izcepis.
Avots: ME I, 373
1) der Backofen:
ielīdis cepļa krāsnī pašā dibinā LP. V, 3;
2) der Ofen in der Getreidedarre:
rijnieks cepli aizkūris LP. VI, 149;
2) in Lettg. bedeutet ceplis einen jeglichen Ofen;
4) ceplītis, der kleine Ofen zur Beleuchtung in der Dreschtenne
U.;
5) ķeģeļu ceplis, die Ziegelei;
6) = cepiens: Sprw. viņš vairāk nekā vienu cepli maizes izcepis.
Avots: ME I, 373
jauja
jaũja [Preekuln] (li. jáuja), die Riege: apkūlēm miežus, rudzus, aiztaisām jaujas durvis RKr. XVII, 36 (aus Nieder -Bartau). [Zu li. javaĩ "Getreide". aruss. евинъ "Getreidedarre", ai. yava-ḥ gr. ζειαί "Spelt" u. a., s. Trautmann Wrtb. 107.]
Avots: ME II, 97
Avots: ME II, 97
rija
rija (geschr. auch rīja), in Kurl. n. U. meist der Plur. rijas, die "Riege", die Korn-, Getreidedarre: riju (rijas, rijā) kult, in der Riege dreschen : pieci, seši riju kūla, viens pats dzirnas ritināja BW. 28766, 2. kad celies rijas kult 26069, 8. iesim, sieva, rijā kult! 26962, 1. saimenieks rijā vētī pūŗus Nigr. laiks ir sērt, jau rija kūp Rainis. uz rijām iet Mag. XIII, 2, 44, zur Riege gehen. puisis gribēja pakārties un nuogāja uz rijām JK. V, 1, 66. - de̦be̦su rija, das Gefilde der Seligen: ja cilvē̦ks pasaulē dzīvuojuot labus darbus darīja, tad dievs viņu pēc nāves uzņēma mūžīgā gaismā "de̦be̦su rijā".... de̦be̦su riju... duomāja augstu, augstu zilajuos debešuos Infl. n. Etn. I, 26. Nebst li. rija Tiž. 1, 97 und Liet. pas. II, 328 (woraus wohl wruss. рея) und schwed. ria
wohl aus dem Finnischen (vgl. estn. riha
und liv. rī), s. Thomsen Beröringer 276 und Kalima WuS. II, 183.
Avots: ME III, 523
wohl aus dem Finnischen (vgl. estn. riha
und liv. rī), s. Thomsen Beröringer 276 und Kalima WuS. II, 183.
Avots: ME III, 523
suta
suta Bielenstein Holzb. 99, suts Bielenstein Holzb. 89; 99, Spr., suti U., die Bähung, das Dampfbad; Nässe von einem siependen Schaden; sutas, (heisser) Dampf, Qualm; sviêdru suta, Schwitzbad, Angstschweiss; bē̦du sutas, quälende Sorgen, Leiden U.; suts, Getreidedampf in der Riege Mag. XIII, 2, 48, Dampf: jāvāra tâ, ka suts neiziet Etn. II, 136. vari kurināt, cik tik tīk, suti vien griežas Vīt. 21. suta jūra sabiezēja Plūd. Llv. 2, 266. suts vien kāvās viņam pa muti Kaudz. Izjurieši 92. suta spēks (A. XI, 392), katls (A. XX, 31), kumeļš (Apskats 1905, S. 169). suta luogi, Dampfluken in der Riege Bielenstein Holzb. 89, 99. dabūt krietnu sutu (pērienu, bārienu) Ar. Zu sust I.
Avots: ME III, 1127
Avots: ME III, 1127