Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'deniņi' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'deniņi' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

deniņi

deniņi: auch der sing. deniņš AP., Siuxt, Strasden: pierei katra pusē viens d.

Avots: EH I, 315


deniņi

deniņi, dial. diniņi, die Schläfen. [Aus dem Germ. (vgl. mnd. dunninge dass.); wobei für deniņi eine germ. Form mit e od. ö in der Wurzel worauszusetzen ist].

Avots: ME I, 455

Šķirkļa skaidrojumā (7)

balsns

balsns, weiss: balsnie deniņi Stari II, 813.

Avots: ME I, 255


diniņi

diniņi Dond., JK. VI, 43, = deniņi.

Avots: ME I, 469


gatavs

gatavs (li. gãtavas),

1) fertig, bereit, vollendet:
ēdiens jau gatavs. [nevar gatavu dirst U., man kann's nicht fertig blasen.] nuo gatava izlīguoja, gatavā ielīguoja Ltd. 1748. lai gatava taisījuos līdz citam rudenim Ltd. 692. kuģi stāvēja uostā gatavi uz iešanu. žīds bij gatavs gaili pirkt LP. VI, 272. tā gatava nācēja, sie ist bereit zu kommen (oft: in des Freiers Haus, d. h. zu heiraten). mudīgi strādnieki jau ap pusdienu bijuši gatavi (fertig mit ihrer Arbeit) Etn. III, 172. kad lini gatavi (wenn die Flachsarbeit beendet ist), tad viņi ve̦d granti Etn. III, 73. gatavi milti! basta!

2) reif:
labība, augļi jau gatavi;

3) fertig, zu Ende, tot:
dabūjis netīšu sitienu pa deniņiem - gatavs LP. VII, 37. kâ lika galvu pret bē̦rzu, gatavs bija LP. V, 166;

4) fertig, dass nichts daran fehlt, leibhaftig, echt:
saimniece bijuse gatava pūce LP. IV, 146. vīrs bijis tāds dieva duots - gatavs vientiesītis VI, 344. sala gatavs tuksnesis IV, 111. ūdeni nest bijušas gatavās muokas Jauns. Balt. gr. I, 16. [Wohl aus slav. gotovъ " fertig" entlehnt.]

Avots: ME I, 609


jūtas

I jūtas U., jūtes L., St., die Schläfe. Gew. deniņi.

Avots: ME II, 123


netīšs

netĩšs, unabsichtilch, zufällig: netīšs nuoziegums, grē̦ks. dabūjis netīšu sitienu pa deniņiem, - gatavs LP. VII, 37.

Avots: ME II, 737


plānumi

plānumi Brasche Kâ Palejas Jānis, = deniņi, die Schläfe; zu plâns.

Avots: ME III, 330


tūskt

tûskt Adsel, Golg., Sessw., tûsku, = tûkt, schwellen St., U.: pirksts sāk tūskin Golg. Subst. tūskums, die Geschwulst: virs deniņiem bij tūskums Apsk. v. J. 1903, J. 428. Vgl. tûkst.

Avots: ME IV, 283