derglājs
de̦rglājs, eine sumpfige, mit Gras und Gebüsch bewachsene Stelle Ruhental, ein Sumpf Setzen n. Etn. I, 32: vīgrieži aug de̦rglājuos, mežuos, pļavās Ilsters. [Wohl zu derglīties "sich besudeln".]
Avots: ME I, 456
Avots: ME I, 456
'derglājs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: