deviņi, auch
devīņi [in N. - Bartau u. a. s. Le. Gr.§ 331 f.],
neun. deviņi ist eine heilige, bedeutungsvolle, mythische Zahl: kad tevi deviņi brīnumi. kad tevi deviņi vilki! kad tevi deviņi od. auch
deviņie LP. I, 100.
kad tevi divi deviņi. nāk kâ deviņi od.
divi deviņi od.
visi deviņi. deviņais oft für
devītais, zur Bezeichnung des Teufels: rauj viņu deviņais! tas jau smird kâ deviņais ve̦lns, der stinkt wie der (neunte) Teufel. viņš šļūca tam kâ pats deviņš pakaļ Zeif. III, 3, 164.
skrej pie deviņa ve̦lna Mag. XIII, 2, 69.
tuo es aiztriekšu pie deviņiem ve̦lniem Vēr. I, 1245.
[es kâ deviņi (= im Nu)
laukā.]Avots: ME I,
460