Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'devīgs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'devīgs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (16)

aizdevīgs

‡ àizdevîgs "zum Verleihen geneigt" Spr.

Avots: EH I, 18

atdevīgs

‡ atdevîgs,

1) gern wiedererstattend ("возвратчивыи́")
Wid.;

2) sich hingebend:
es pilnīgi e̦smu viņam padevīga un atdevīga Janš. Dzimtene V, 239.

Avots: EH I, 139

devīgs

devîgs, freigebig, mildtätig: viņš ir devīgs, bet ne izšķērdīgs. kad nav, tad arī pats devīgais paliek skuops.

Avots: ME I, 460

goddevīgs

gùoddevîgs, ehrerbietig: guoddevīgi klanīties MWM. X, 903.

Avots: ME I, 689

iedevīgs

ìedevîgs,

1) ergiebig
Sieckeln n. U., Grawendahl;

2) freigiebig
Grob.

Avots: ME II, 9

indevīgs

indevîgs, ‡

2) "böse":
indevīga daba Mag. XV, 3, 62.

Avots: EH I, 430

izdevīgs

izdevîgs,

1) erbieg, günstig:
šuogad izdevīga labība, vasara Etn. I, 61. šuodien izdevīgs siena laiks. izdevīgs brīdis, ein günstiger Augenblick, eine günstige Gelegenheit, dafür neuerdings auch izdevība allein;

2) erspriesslich, erfolgreich, geschickt:
izdevīga man gaitiņa BW. 17317.

Avots: ME I, 727

nepadevīgs

nepadevīgs,

1) ungehorsam, eigensinnig;

2) ungünstig:
nepadevīgs laiks Klaust.

Avots: ME II, 726

nepiedevīgs

‡ nepiedevîgs, nicht verzeihend: viņi ... ir ... karstasinīgāki, nepiedevīgi Janš. Nica 18.

Avots: EH II, 17

nodevīgs

nùodevîgs, verräterisch: iet pa Ādama nuodevīgām pē̦dām Aps. nuodevīga puodzina Purap.

Avots: ME II, 774

padevīgs

padevîgs,

2): šuovasar bija sienam p. laiks Frauenb.

Avots: EH II, 127

padevīgs

padevîgs,

1) ergeben, untertänig, gehorsam:
vīrs, būdams lē̦ns un padevīgs cilvē̦ks, neiedruošinājās pretuoties sievas pavēlei Etn. III, 61. tiesas vīrs sacīja padevīgā balsī Kaudz.;

2) günstig:
padevīgs laiks.

Avots: ME III, 16

piedevīgs

pìedevîgs Für. I, Treiden, nachsichtig, leicht verzeihend: kad Mežens žēlīgs, kāds viņš piedevīgs Lapsa-Kūm. 279. lēnīga, labsirdīga, piedevīga un patiesīga Jaunie mērn. laiki I, 155.

Avots: ME III, 244

vispadevīgs

vis˙padevîgs, alleruntertänigst: vis˙padevīgā lūgumā Konv. 2 2241. vis˙padevīgi jādara zināms Apsk. v. J. 1903, S. 659.

Avots: ME IV, 624

Šķirkļa skaidrojumā (7)

brieda

briêda, brieds Spr., das Schwellen, die Zunahme im Wachstum, das Reifen: briedas laiks bijis izdevīgs. rudzi pašā briêdā [Saussen], Spr. Besonders im zusammengesetzten Lok. puszaļbriedā: ābuolus bē̦rni nuoēda pus- od. zaļbriedā, grün, noch halbreif AP.

Avots: ME I, 336

briedināt

briêdinât, fact. zu briêst,

1) schwellen, quellen machen, dicht machen, ausdehnen:
izkaltušuo mucu iemērkt ūdenī briedināt. aukstums briedina ķermeņus Pūrs III, 75. re̦snu briedināt BW. 21498, 1;

2) schwellen machen, zur Reife bringen, grobkörnig werden lassen, Segen verleihen, verschlagsam machen:
labs, izdevīgs laiks un gaiss augļus, graudus briedinās. dievs svētī, kuplini, briedini jaunuo rudzu maizīti, sagt man, wenn man zum erstenmal im Jahr frisches Roggenbrot ist LP. VI, 130;

3) fig., quelen machen, füllen, reif werden lassen:
br. savu maku, savu spriedumu, savas duomas.

Avots: ME I, 336, 337

ģendinis

‡ *ģendinis oder *ģendiņš "?": ir ģendiņiem, tādiem, kas uz savām ... kājām izdēd, šis (lapu) pēriens izdevīgs būs Lange Latv. Ārste, S. 16.

Avots: EH I, 426

izšķērdīgs

izšķērdîgs, verschwenderisch: dievs bij brīnum devīgs, gan+drīz izšķērdīgs LP. VII, 1163. tagad pasaule izšķērdīga Vēr. I, 772.

Avots: ME I, 810

noliecīgs

nuliecîgs, duldsam, tolerant: viņam jānūt nuoliecīgam pret citām tautībām A. tas bija devīgs un nuoliecīgs A. XIII, 889.

Avots: ME II, 812

pavedens

pave̦de̦ns "von statten gehend (sekmīgs, izdevīgs)": man tas darbs ir pave̦de̦ns (pave̦das) Sauken.

Avots: ME III, 134

pretoties

pretuôtiês, pre̦tuôtiês C. (hier neben pre̦t!), Jürg., Gr.-Buschhof, sich widersetzen: tas se̦kuojis nepretuodamies LP. VII, 33. vīrs, būdams lē̦ns un padevīgs cilvē̦ks, neiedruošinājās pretuoties sievas pavēlei Etn. III, 61.

Avots: ME III, 390