diždēls
diždê̦ls, ein hervorragender Sohn: tur, kur audzē diždēliņus baltakmeņu māmuļa Aus. I, 118. zemes diždē̦li Stari II, 932. kas mums vairs gar diždē̦lu laimi? Apsk. I, 400.
Avots: ME I, 474
Avots: ME I, 474
'diždēls' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: