dižin
dižin, zur Verstärkung eines Adjektivs: kruoga meita dižin daiļa BW. 12803. Vgl. dižans, dižins.
Avots: ME I, 475
Avots: ME I, 475
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'dižin' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'dižin' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
dižināt
dižināt
dižinât [li. dìdinti], fakt., gross machen, erheben, preisen, rühmen: māte mani mazināja, ciema puisi dižināja (Var.: tautas dižu dižināja) BW. 10229.
Avots: ME I, 475
Avots: ME I, 475
dižindriķis
dižins
dižins, dial. für diže̦ns, gross, herrlich: par tuo trešuo nuopirkuos sev dižinu arājiņu BW. 10290 var.
Avots: ME I, 475
Avots: ME I, 475
Šķirkļa skaidrojumā (5)
daražiņa
dižans
dižans, diže̦ns, dižins BW. 11717, gross, stattlich, ansehnlich, herrlich, erhaben: [dižans kuoks Glück I Mos. 3, 6, dižaniem tīrumiem Jes. 32, 12, dižaniem augļiem Jer. 11, 16]. būs kuplāka sedzenīte, diže̦nāka līgaviņa BW. 15050, 1. kam, māmiņa, mani mazu tik diže̦nu audzināji 7666. diže̦ns puisis 11717, tē̦va dē̦ls, kumeliņš 7131, vainadziņš 6125. dziesmiņ manu diže̦nuo 1016 (Var.: raže̦nuo); dižans bē̦rns, trautes Kind Jer. 31, 20. ļaudis apbrīnuoja viņas diže̦nuo skaistumu. Adv. dižani, dize̦ni, gewaltig, herrlich, schön, [sehr]: dižani staigāt BW. 5668, dižani dziedāt 845. Zur Steigerung eines Adjektivs: diže̦n(i) liels, labs, sehr gross, gut (sunīšam maizes devu dižan lielu gabaliņu 14306). diže̦n daiļu puķīti rāvu 9467. [diže̦n daudzi Latgal. 1922, I, 4 2.]
Avots: ME I, 474
Avots: ME I, 474
mazināt
mazinât (li. mãžinti "klein machen"),
1) verkleinern, kleiner machen, verringern:
māt mani mazināja (Var.: niecināja, mazu teica), ciema puiši dižināja; māte sauca cūkganiņu, ciema puiši līgaviņu BW. 10229;
2) verkürzen (einen Bruch)
U.;
3) sparen:
tautiešam, mūs[u] māsiņai visai daudz ēst nedeva, lai, kuopā sagājuši, mācās maizi mazināt BW. 16097. Refl. -tiês, kleiner, geringer werden, sich kleiner, geringer machen: svars caur tuo mazinājies Apsīšu Jē̦kabs III, 3. Jupis lielāks, Pē̦rkuonis tuomē̦r negrib mazinâšana, RKr. VIII, 7. Subst. mazinâtãjs, jem., der verkleinert, verringert; mazinâšana, das Verkleinern, Verringern; mazinãjums, die vollendete Tätigkeit des Verkleinerns, Verringerns.
Avots: ME II, 572
1) verkleinern, kleiner machen, verringern:
māt mani mazināja (Var.: niecināja, mazu teica), ciema puiši dižināja; māte sauca cūkganiņu, ciema puiši līgaviņu BW. 10229;
2) verkürzen (einen Bruch)
U.;
3) sparen:
tautiešam, mūs[u] māsiņai visai daudz ēst nedeva, lai, kuopā sagājuši, mācās maizi mazināt BW. 16097. Refl. -tiês, kleiner, geringer werden, sich kleiner, geringer machen: svars caur tuo mazinājies Apsīšu Jē̦kabs III, 3. Jupis lielāks, Pē̦rkuonis tuomē̦r negrib mazinâšana, RKr. VIII, 7. Subst. mazinâtãjs, jem., der verkleinert, verringert; mazinâšana, das Verkleinern, Verringern; mazinãjums, die vollendete Tätigkeit des Verkleinerns, Verringerns.
Avots: ME II, 572
nuba
[nuba, jetzt eben Warkh.: sen tuo dižu dižināja, sen bagātu sludināja; nuba mēs redzēsim tavu dižu bagātību BW. 22217. Aus nu und ba.]
Avots: ME II, 753
Avots: ME II, 753
sludināt
sludinât, tr., intr., fakt.,
1) verkünden, kund tun
U., bekannt machen: sludināt Kristus mācību. sen tuo dižu dižināja, sen bagātu sludināja BW. 21573;
2) (in der Kirche) aufbieten:
jau ar citu sade̦rē̦ta, trīs svētdienas sludināta BW. 13276, 2. - Subst. sludinâšana, das Verkündigen, Bekanntmachen; eine öffentliche Verkündigung U.; sludinãjums, die einmalige Verkündigung, die Bekanntmachung, Annonce (in Zeitungen u. a.); sludinâtãjs, der Verkünd(ig)er, der Bekanntmacher; der Prediger.
Avots: ME III, 940, 941
1) verkünden, kund tun
U., bekannt machen: sludināt Kristus mācību. sen tuo dižu dižināja, sen bagātu sludināja BW. 21573;
2) (in der Kirche) aufbieten:
jau ar citu sade̦rē̦ta, trīs svētdienas sludināta BW. 13276, 2. - Subst. sludinâšana, das Verkündigen, Bekanntmachen; eine öffentliche Verkündigung U.; sludinãjums, die einmalige Verkündigung, die Bekanntmachung, Annonce (in Zeitungen u. a.); sludinâtãjs, der Verkünd(ig)er, der Bekanntmacher; der Prediger.
Avots: ME III, 940, 941