dižans,
diže̦ns, dižins BW. 11717,
gross, stattlich, ansehnlich, herrlich, erhaben: [dižans kuoks Glück I Mos. 3, 6,
dižaniem tīrumiem Jes. 32, 12,
dižaniem augļiem Jer. 11, 16].
būs kuplāka sedzenīte, diže̦nāka līgaviņa BW. 15050, 1.
kam, māmiņa, mani mazu tik diže̦nu audzināji 7666.
diže̦ns puisis 11717,
tē̦va dē̦ls, kumeliņš 7131,
vainadziņš 6125.
dziesmiņ manu diže̦nuo 1016 (Var.:
raže̦nuo); dižans bē̦rns, trautes Kind Jer. 31, 20.
ļaudis apbrīnuoja viņas diže̦nuo skaistumu. Adv.
dižani, dize̦ni, gewaltig, herrlich, schön, [sehr]: dižani staigāt BW. 5668,
dižani dziedāt 845. Zur Steigerung eines Adjektivs:
diže̦n(i) liels, labs, sehr gross, gut (sunīšam maizes devu dižan lielu gabaliņu 14306).
diže̦n daiļu puķīti rāvu 9467.
[diže̦n daudzi Latgal. 1922, I, 4
2.]Avots: ME I,
474