Paplašinātā meklēšana

bezdibens, -s, bezdibenis, dial. bezdibins, -ens, grundlose, bodenlose Tiefe, der Abgrund: un es nuogāzuos dziļi bezdibenī Vēr. I, 669. jūtu bezdibens Stari II, 273. bezdibe̦na e̦ze̦rs, avuots, grundlos; bezdibens aka Rain.

Avots: ME I, 283

dibe̦ns: loc. s. dibenī BW. 16710, 3 var.; 20900 var.; 31874, 4 var.

Avots: EH I, 319

dibe̦ns, dibins (gen. s. -na, -s, selten -ņa), auch dibans BW. 29212, 1, dubens, [dibuns Bolwen],

1) der Boden, der Grund, die Tiefe:
aizsala jūrīte līdz dibinim (gew. -am) BW. 13282, 7. tukšs mans pūra dibentiņš 7705. ce̦pures, katla, mucas, upes dibe̦ns. kurpītes sarkaniem dibiniem BW. 21613. kuo saldē pa niekiem nagus; laidies tik dibinā. uoša laiva, smaga laiva, ūdens vilka dibinā BW. 13595, 38. pateikt dievam nuo sirds dibe̦na od. dibe̦niem MWM. VIII, 284. līdz dibeņiem Aus. I, 5. lietu izstāstīt nuo paša gala un dibe̦na Seibolt. dibe̦nā dabūt, rīt, verschlucken: kumuosu ne˙maz nevaru dabūt dibe̦nā;

2) der innerste od. hinterste Teil eines Raumes:
ciemiņ, bēdz uz dibe̦nu, lai suņi neiekuož kājās, so fordert der Lette den Gast auf, ins Zimmer weiter zu rücken;

3) der Hintere:
uzduod uz dibe̦na un atlaiž LP. VI, 789. gan tu dabūsi pa dibe̦nu;

4) genitivische Verbindungen: maisa dibins, gals, das untere Ende des Sackes;
kambaŗa dibingals, der hinterste Teil des Zimmers; dibens, dibins, dibe̦na, dibina od. dibinistaba, das letzte, hinterste Zimmer; dibe̦na ļaudis, die im Altarchore versammelten Leute; = meža ļaudis Ruj. n. U.; dibinsiena, die hintere Wand. dibindurvis, die hintere Tür Duomas I, 675. [Aus Glücks Bibelübersetzung seien noch folgende Formen hier angemerkt: gen. s. dibiņa, n. pl. dibeņi, dat. pl. dibiņiem.] Wohl [mit ib aus ub nach Le. Gr.§ 18d] zu li. dùgnas, slav. dъno "Boden", [dъbrь "Schlucht", kymr. dwfn, got. diups "tief", li. dùbti "einsinken", daubà "Schlucht" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 238, 242 f. und 246 und Trautmann Wrtb. 46 (über das von Zubatỳ BB. XVIII, 261 und Bechtel BB. XXII, 280 mit le. dibe̦ns verglichene slav. dьbrь s. Berneker l. c. 242)].

Avots: ME I, 465

divdibe̦ns, divdibins, duidibe̦ns,

1) "?": sagaidi divdibe̦na pūru Vēr. I, 774;

2) ein Grützspann
[divdibins Domopol]: sieva nāca ar divdibe̦nu MWM. VIII, 323.

Avots: ME I, 471

‡ kãrdibe̦ns Seyershof, = kãrumêdis, ein Leckermaul: tā aita ir k.

Avots: EH I, 602

sir̂dsdibe̦ns,* der Herzensgrund U.

Avots: ME III, 844

akls, ‡

4) grundlos:
akls bezdibens, eine grundlose Tiefe Lems. Ve̦nta pluosta tuvumā akli dziļa Janš. Līgava II, 39; ‡

5) "?": ej tu, aklis, purva malu, lai nere̦dz bāleliņš! BW. piel. ² 15583, 1. bagātam nebijis ne akla rudza Pas. IX, 436. aklā purvā Trik., in einem Sumpf (Morast), wo nichts wächst.

Avots: EH I, 66

bezdibenis (unter bezdibens):

1) bezdibeņa (Var.: bezdibe̦na) avuotiņš BW. 24504, 7; ‡

2) grundlos:
b. ezerinis tautu dē̦la klētutiņa BW. 24504, 1.

Avots: EH I, 214

‡ bezdibinis, = dibens">bezdibens: bezdibiņa avuotiņš BW. 24506.

Avots: EH I, 214

bezdibins (unter bezdibens): bezdibina avuotiņš BW. 24503.

Avots: EH I, 214

‡ bezdubans Rotnof n. FBR. VIII, 111, bezdubenis, bezdube̦ns, bezdubinis OB. n. Latv. Saule v. J. 1926, 5. 426, Dunika, Kal., = dibens">bezdibens: bezdube̦na (Var.: bezdubeņa) avuotiņš BW. 24504 var.

Avots: EH I, 214

nùobankšêt, dumpf ertönen: caurā apse nuobankšēja vien Vīt. 36. [iedrāzās dibensienā kâ akls, galva vien nuobankšēja Austiņš Nuopūtas vējā 62.]

Avots: ME II, 759

tuome̦t (li. tuõmet "damals"),

1) tuôme̦t Prl., Saikava, = tamẽ̦r: kuome̦t es... gulēju, tuome̦t zirgi bij sagājuši auzās Prl. n. FBR. VI, 113. tuome̦t jau tu paganīsi, kuome̦t es uz māju aiziešu ebenda. sūnes sace̦ltas pa virsu ir, tuomet iet (sc.: ūdens pļavā), ne˙maz dibens dabūt, das Moos ist vom Wasser herausgezogen, und oberhalb (sc.: auf dem Heuschlag); das Wasser reicht so weit (sc.: bis zum Gürtel, Knie etc., wobei die Höhe mit der Hand bezeichnet wird), es ist kein Grund zu finden Blieden n. Mag: XIII, 3;

2) s. tuomē̦r. Ein gekürzter instr. s. von tas me̦ts.

Avots: ME IV, 285, 286