dievāties
[dievâtiês U., sich eidlich auf Gott berufen; vgl. osk. deiuaid "juret"und li. atsidievóti "sich verabschieden", s. Schleicher KZ. XII, 399 f. und W. Schulze KZ. XLV, 190.]
Avots: ME I, 484
Avots: ME I, 484
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'dievāties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'dievāties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
nodievāties
nùodìevâtiês (unter nùodievuôtiês ): nuodievādamies, ka tas viņa cirvis e̦suots Stend. Pas. un st. (1789), S. 85 (ähnlich Stobe 1797 I, S. 29).
Avots: EH II, 40
Avots: EH II, 40