palĩgs [auch Wolm., Nitau, Schujen, Jürg., Widdrisch, Arrasch, Adiamünde, Wenden,
palîgs 2 Tr., Dond., Windau, Wandsen, Lautb., Nigr.,
palîgs Kl., Kreuzb.,
paligs (wohl mit gekürztem
i) Salis, Ruj.], f.
palĩdze, palîdzene 2 Kand.,
1) der Helfer, die -in, der Gehilfe, Gesell: ņe̦mat mani pie nešanas palīguos! JU.
viņa dzīvuo par palīdzi Latv.
re̦dzams tē̦vu valuodas svars un palīdzes luoma pie svešu valuodu iemācīšanās B.Vēstn.;
2) palīgs, die Hilfe: bij māsiņa palīgam BW. 286.
maz mātei palīdziņa nuo pirmās vedekliņas BW. 23527.
palīgā iet, nākt, aicināt, Saukt, zu Hilfe gehen, kommen, bitten, rufen. es tev iešu palīgā BW. 917.
dieva palīgs od.
dievpalīgs, das Begrüssungswort der Letten; dieva palīgu duot, grüssen, eig. mit dem Begrüssungswort Gottes Hilfe geben: dievs palīdz! devu dieva palīdziņu BW. 28329.
Avots: ME III,
61