dilums
dilums, die erfolgte Tätigkeit des Verschleissens, Abnehmens, das Abgeriebensein; diluma vaina od. kaite, die Schwindsucht. dilumzāles, Sonnengold (helichrysum arenarium) RKr. II, 72.
Avots: ME I, 467
Avots: ME I, 467
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'dilums' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'dilums' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (2)
izdilt
izdilt, ‡ Subst. izdilums Frauenb. u. a., ein durch Verschleissen oder Geriebenwerden entstandenes Loch.
Avots: EH I, 442
Avots: EH I, 442
pīst
pìst 2 , -stu, -su,
1) zerfasern
(intr.) Kl., Bers., Warkh., "flusern" Bers., Fest.: aizsien pātagai mazgu galā! citādi atšķetinās un sāk pīst;
2) sich leicht ausschlauben:
zirņi lē̦ti pīst Dobner n. U. Subst. pìsums 2 Bers. "nuodilums līdz skrandām". Vielleicht (nach Leskien Abl. 280) zu pàisît (s. dies), wobei das ī (wie in la. pīso neben pinso "zerstampfe") auf in (aus dem Nasalpräsens) zurückginge.
Avots: ME III, 234
1) zerfasern
(intr.) Kl., Bers., Warkh., "flusern" Bers., Fest.: aizsien pātagai mazgu galā! citādi atšķetinās un sāk pīst;
2) sich leicht ausschlauben:
zirņi lē̦ti pīst Dobner n. U. Subst. pìsums 2 Bers. "nuodilums līdz skrandām". Vielleicht (nach Leskien Abl. 280) zu pàisît (s. dies), wobei das ī (wie in la. pīso neben pinso "zerstampfe") auf in (aus dem Nasalpräsens) zurückginge.
Avots: ME III, 234