dinkšķēt
diñkšķêt, diñkstêt Sassm., -u, -ēju:
1) dröhnen:
mašīna iet, ka dinkst vien Sassm.; [ausis dinkst Mar.];
2) ungeduldig warten
[dinkšêt Wid.]: pateica, ka mazuo vedīs līdzi uz ciemu, nu dinkš vien Blieden n. Etn. I, 122.
Avots: ME I, 469
1) dröhnen:
mašīna iet, ka dinkst vien Sassm.; [ausis dinkst Mar.];
2) ungeduldig warten
[dinkšêt Wid.]: pateica, ka mazuo vedīs līdzi uz ciemu, nu dinkš vien Blieden n. Etn. I, 122.
Avots: ME I, 469