dipata
dipata Janš. Dzimtene I 2 , 46, Mežv. ļ. I, 49 eine Interjektion zur Bezeichnung des beim Laufen hörbaren Schalles von Fusstritten der Tiere.
Avots: EH I, 321
Avots: EH I, 321
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'dipata' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'dipata' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: