Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'dirva' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'dirva' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

dirva

dìrva 2 [infl.], das Saatfeld, Getreidefeld: [driķu d. BW. 4506, 2, rudzu d. 11151, 7. dirvā (Var.: druvā) man saule lēce 5777, 2]. Gleich li. dirvà, [gen. s. dir̃vos, zu li. dir̃ti "reissen", le. dìrât, r. dial. деревня "Stück Feld", aruss. судеревью "смежно" u. a., s. Būga Aist. St. 143, 163 und KSn. I, 260, Trautmann Wrtb. 56, Potebnja P"‚. V, 127.]

Avots: ME I, 470

dirvans

‡ dirvans (gespr.: dyrvonc) tīrums Bērzgale "ein Acker mit vielen Rasenstücken, der daher schwer zu eggen ist".

Avots: EH I, 322

Šķirkļa skaidrojumā (5)

auka

aũka, [bei Glück öfters auks: Psalm 55, 9; Jes. 4, 6; 21, 1 28, 2; 29, 6; Hos. 8, 7], der Sturmwind: auka sacē̦lusēs. rudens jeb, kā arī sauc, briežu aukas jau sen iztrakuojušās Druva I, 44. Übertr.: aukas viņa sirdī trakuoja A. XVII, 390. [Zu le. ūkšuot "Jauchzen", li. ùžūksmis "ein gegen Wind und Wetter geschützter Ort", išaukti"išrėkti" Dirva-Žinynas 1903, № 8, S. 174, ũkas "Uhu; Rohrdommel", apr. aukis "Greif" (?), sloven. ûk "Jauchzen", serb. üka (wenn nicht aus hüka, das daneben noch vorkommt) "Geschrei" (zur Bed. vgl. le. kaũka "Sturmwind": kàukt "heulen, brausen") und weiterhin vielleicht zu got. auhjo'n "lärmen" (s. dazu Feist Wrtb. 2 48), ir. uch "Seufzen" u. a., s. Leskien Abl. 314 und Nom. 231, Bezzenberg BB XVI, 120 und XXI, 304 1 , Būga РФВ. LXXV, 151.]

Avots: ME I, 221

dirvenis

[dìrvenis 2 (infl.), = dirva: loc. s. vizbalīšu dirvenī BW. I, S. 878, Nr. 1190, 2.]

Avots: ME I, 470

dirvinieks

[dìrvinieks 2 (infl.), der Besitzer oder Bearbeiter einer dirva: dirvinieka klēteņā BW. 13595, 3. Vgl. li. dir̃vininkas "Ackersmann".]

Avots: ME I, 470

druva

druva, [bei Glück druve II Mos. 22, 6, d. pl. druvēm IV Mos. 20, 17], das Saatfeld, Getreidefeld: miežu, griķu druva; auch übertr. dziesmu, muzikas druva. Sprw.: ne mana cūka, ne mana druva. In Oppek. n. U. und Mar. n. RKr. XV, 112 druva, das liegengebliebene Feld. [Nach Persson Beitr 780 zur gleichen Wurzel der- wie dirva (s. dies) und mit einem ähnlichen Ablaut wie z. B. in aksl. дръва "Holz": дрѣво, r. дéрево "Baum".]

Avots: ME I, 505

līgt

[lĩgt Bl., Iwanden (li. lýgti "gleich werden")], lìgt, -gstu, -gu PS., [Serbigal], lîgt C., [AP., lîgt 2 Salis, Ruj., lìkt Smilt., lĩkt, -kstu, -ku Kand., Etn. III, 103,

1) (lĩgt Wandsen, lìgt Drosth., Trik., Arrasch, Jürg., N. - Peb., lìgt 2 Kl., Lis.], intr., tr., dingen, sich vereinbaren, übereinzukommen, handelseins zu werden suchen
[vgl. li. lygtis"derėtis"Dirva - žinynas 1903, № 8, S. 175]: viņi līka, līka, bet nesalīka Kand. līgt pie saimnieka (par kalpu), sich als Knecht verdingen. līgstama diena, der Verdingungstag. līgst[i], māsiņa, par galdiņu, par tē̦rauda zuobeniņu, verlobe dich, Schwesterlein! šķir pušām līgtus cimdus, teile die Verlobungshandschuhe! BW. 26867, 5. līgstamais siers, kukulis, der Traukäse, Trau- od. Hochzeitskuchen RKr. XVI, 101. tie var..būt līgst manu zārku AU.;

2) mit lìkt vermischt, sich biegen, einsinken:
līgtin līga (Var.: līktin līka) tā maliņa, kur aug ciema zeltenītes BW. 431. Zu lĩdz.

Avots: ME II, 483