kukulis, Demin. gen. s.
kukuliņa BW. 18475; 26353, acc. s.
kukuliņu Pas. V, 405 (aus Lettg.),
1): auch Walk, Wolm.;
ein grösseres, kreisrundes Brot (neben
klaips "ein eiförmiges, elliptisch geformtes Brot") Baar in seinern Exemplar von U.;
maizes kukulīt[i]s BW. 22674.
izce̦pusi me̦d[u]s kukuli (Var.:
plāceni) 27536 var.;
3): auch Orellen, Saikava;
5): die Niere Seyershof;
6): kukulītis Dunika,
ein Kloss; nuokava divejus ... vepŗus un sataisīja divi kukuļus (Klumpen?) tauku Pas. XII, 233; ‡
7) vāveres k. Linden in Kurl.,
ein Fichtenzapfen: kas pārnāca nuo meža, tas bē̦rniem deva vāveres kukuļus.Avots: EH I,
669