duôbulis [C., AP.], auch
duobuls, [duobule U.],
dùobule 2 Mar. n. RKr. XV, 113, Demin.
[duôbultiņš Drsth.,
dùobultiņš 2 Lis.],
die Vertiefung, die Grube, Höhlung: krustus ielaida izraktajuos duobuļuos A. XX, 220.
akmenim ir bļuodai līdzīgs duobulis LP. 356.
ielej dzērienu nuo stuopa duobultiņā Doku A. (Plūd. LR. III, 54).
smilts ar gājēju iemītiem duobuļiem. ceļa malā bijis tāds bedres duobulis Upīte Medn. laiki 242.
acu duobulis, die Augenhöhle AP. ;
kakla, vaiga duobuiņš, das Grübchen am Halse, auf der Wange.Kļūdu labojums:
dùobule
2 = dùobele 2 , dùobulis 2LP. 356 = LP. VII, 356
Avots: ME I,
532