Paplašinātā meklēšana

àizduõmât, ‡

2) unablässig zu denken anfangen:
kad aizduomuo, net naktīs miegs neiet Ass. - Kalt.; ‡

3) = àizcerêt 2 Festen, Sessw.: kur aizduomāta e̦suot Pēterburgas Avīzes II, 28. Refl. -tiês, sich in Gedanken vertiefen Ass. - Kalt.; einen Gedanken fassen (?): dē̦ls aizduomājas, ka jam būs uzvarēt Pas. IV, 152.

Avots: EH I, 21

àizduõmât, verdächtigen: divi par vainīgiem aizduomāti cilvē̦ki B. Vēstn. vē̦lāk kādu aizduomājamu cilvē̦ku apcietināja B. Vēstn.

Avots: ME I, 24

apduõmât, tr.,

1) überlegen, bedenken.
Sprw.: apduomā pa priekšu, tad pēc nebūs žē̦l oder apduomā labi, ka pēc nav žē̦l. apduomā labi un padari gudri;

2) an jem. denken und zur besseren Einsicht gelangen:
tik vien dievu (oder tik uz dievu 13730) apduomāju, kas māsai maizes duos BW. 13730, 25. Refl. -tiês, sich bedenken, überlegen; [auch: sich anders besinnen]: tad viņš apķērās un apduomājās Vēr. I, 1308. brūtes ve̦cāki izlūdzās kādu laiku, lai varē̦tu apduomāts BW. III, 1, 99, Bedenkzeit. Subst. apduomāšana, das Bedenken, Überlegen; apduomāšanās laiks, die Bedenkzeit.

Avots: ME I, 83

atduômât: auch Golg.

Avots: EH I, 140

atduõmât, sich erinnern, ins Gedächtnis zurückrufen: nevaru dziesmas atduomāt N. - Schwanb.; so auch refl. -tiês: es atduomājuos, ka man vajag iet ciemā Mar. RKr. XV, 105.

Avots: ME I, 155

duõmât;

1): tādas pumpas; ka jāduomā, sehr grosse Auswtichse
Sonnaxt;

5): d., ka (es scheint, dass)
putna spārni būtu Sonnaxt. Refl. -tiês,

1): šī duomājas nez cik liela e̦sam AP. šie duomājušies pļavu vēl šuovakar sakasīt Heidenfeld; ‡

2) beabsichtigen
Kaltenbr.: es vis duomājuos tur aiziet.

Avots: EH I, 350

duõmât, -āju, tr., intr., denken, meinen: duomāts, darīts. cilvē̦ks duomā, dievs dara. dievs nuolicis satikties, kur ne duomāt neduomā Kaudz. M. duomā lē̦nām (lē̦ni), strādā ātri (drīz). duomāt ar visiem pieciem prātiem, genau überlegen RKr. VI, 626. duomā, kâ tītars uz sūdu čupas uzkāpis, sagt man jemand verspottend. kuo tu duomā savā (s)uomā? so tragt man scherzend einen, der in Gedanken versunken ist. kuo nedzēris duomā, tuo piedzēris runā. ne˙kā ļauna od. ne˙kuo ļaunu neduomāt, nichts Böses denken. kuo tu neduomā? was du wohl nicht denkst LP. V, 196. stīvajam zirģelim tādas kājas, ka jāduomā, dass man sich wundern muss Etn. II, 87 ;

2) halten für etw., wähnen:
nu apēda panāksnieki, cāļa gaļu duomādami BW. 19434. lācītis manas auzas ēda, vijgrieziņas duomādams 2220. par pazudušu duomāt, für verloren halten Etn. II, 154. kur tik ze̦ltu duomājām, dažkārt praulu atradām ;

3) denken an etw., wirauf bedacht sein:
sēž sudraba suoliņā, man vietiņu duomādama BW. 9223. duomā dievu, duomā ve̦lnu 7574. duomā māte, kuo duomā, duomā uotra gulē̦tāja Ltd. 1827. Der Akk. u. Gen. bei duomāt kommt so

(3) nur im VL. vor ; in der Prosa werden hier die Präp. par, uz gebraucht: par bēgšanu nebij kuo duomāt Kaudz. M. tu, puisīti, uz manim neduomā, negādā ;

4) mit abhäng. Part., Infinitiv und ka: mednieks duomādams šāvis vilku, nuošauj vilkaci. vīrs duomā zvanu aptaustīt LP. I, 185 ;

5) duomât als Infin. absolutus sehr gebräuchlich: man duomāt, nach meiner Meinung,
kuo duomāt? was meinst du wohl? ja jaunās paaudzes raksturs sakruopļuots, tad jau, man tâ duomāt, tāļi nebūs jāmeklē cē̦luonis A. IX, 2, 604. kad zeme bij radīta, kuo duomāt? tā negājusi apakš debess velves LP. V, 50. tas ne duomāt vairs uz mājām nākt LP. IV, 102. Refl. -tiês, sich vorstellen, dünken, einbilden: tāds spē̦ks, ka tuo nevarēja vis duomāties. smuks puisītis mani ņēma, vēl smukāku duomājuos BW. 12637. prātiņš kāzās duomājās (versetzte sich), krekliņš speltē žāvējās, sagt man von jem., der Luftschlösser baut. Mit abhäng. Part.: viņi duomājas dzīvuojam JR. IV, 163. dažs duomājas satvēris laimi Stari III, 6. duomājās māmulīte jauņuvīti pārve̦dusi BW. 23242. vīra māte duomājās, ka es viņai sagšu segšu BW. 25280, 2. [Nebst li. dūmóti aus slav. dumati ; betreffs des le. uo vgl. die Bemerkumg zu duoma.]

Kļūdu labojums:
2220 = 2290, 1
7574 = 7594

Avots: ME I, 533

duõmâtniece, die Fürsorgerin, Epith. der Mutter im VL.: duomātniece, gādātniece mana ve̦ca māmuliņa BW. 1342.

Avots: ME I, 533

ìeduõmât: jis neieduomā, ka i[r] citam sava žē̦l Oknist.

Avots: EH I, 510

ìeduõmât, auf etwas verfallen, auf etwas kommen, sich an etwas erinnern: "tad es aiziešu", viņš piepēži ieduomāja Apsk. v. J. 1905, S. 546. tu ne˙maz nevari ieduomāt, cik es vientulīgs jūtuos Vēr. I, 1199. tu arī par visu ieduomā! Blaum. cik es tevi ieduomāju, tik es gauži nuoraudāju BW. 3257. ieduomāju nemākuot četru nīšu audekliņa BW. 7327. var. Refl. - tiês,

1) auf etwas verfallen, sich an etwas erinnern, eingedenk werden, sich an etas erinnern, eingedenk werden:
viņš tikai ieduomājās naktī, ka viņš grāmatu aizmirsis LP. VII, 84. viņš ieduomājās sava tē̦va A. XI, 98. pats ieduomājas e̦sam debesīs LP. IV, 19. ne˙vienas meitas ne ieduomāties atrast LP. V, 110;

2) sich einbilden.

Avots: ME II, 12

izduõmât,

1) ausdenken, ersinnen, erdichten:
niekus, me̦lus, līdzekļus. dziesmu dziedu, kāda bija, ne tā mana izduomāta BW. 1360, 1. mīļas duomas izduomātas 15458, 3. neizduomājama duoma Vēr. I, 825. visu prātu izduomāt PS.;

3) ergründen, erforschen:
brīnums, kas nav izduomāts GL. Refl. - tiês, hin und her denken, reiflich überlegen: ķēniņš izduomājas vienādi, uotrādi LP. VI, 301. pagruoza galvu, izduomājas V, 325.

Avots: ME I, 730

nùoduõmât, tr., intr.,

1) (ernstlich) denken, erwägen:
tas labi, ka tuo zinu, meita nuoduomā pie sevis LP. IV, 181. ja es pati nuoduomāju, būš[u] atraikņa līgaviņa BW. 9623;

2) in Gedanken, im Auge haben, beabsichtigen:
es jau sen nuoduomāju visu mūžu naska būt BW. 6853. sulainis bij citu kuo nuoduomājis LP. III, 77. es nuovērsuos nuo nuoduomātā plāna Apsk. nuoduomātais ļaunums palicis pie paša burvja LP. VII, 669;

3) in Gedanken erwählen, bestimmen:
beidzuot meita nuoduomāta BW. III, 1, 99. teicēja pamāja ar ruoku uz tuo viesi, kam dziesma nuoduomāta BW. III, 1, 8. kuo man dieviņš nuoduomāja Ltd. 678;

4) nuoduomāt paŗ für jem. halten:
viņš nuoduomāja mani par Grabovsku Kaudz. M. Refl. - tiês, sich mit trüben Gedanken abplagen, betrübt sein: kādēļ esi nuoduomājies? LP. IV, 71. saimnieks pāriet nuoduomājies LP. VI, 382.

Avots: ME II, 779

paduõmât,

2): izpildīšu visu tuo, kuo tu paduomāsi Pas. IX, 103. kâ viņš paduomājis darīt Seyershof.

Avots: EH II, 129

paduõmât, tr.,

1) ein wenig, eine Zeitlang nachdenken, überlegen:
viņs brītiņu paduomāja Dok. A.;

2) im Sinne, im Auge haben, vorhaben, vornehmen, ein Auge auf etw. werfen:
cilvē̦kam de̦r paduomāt arī uz tādiem laikiem, kur nevar vis ik˙katru brīdi pelnīt Kaudz. paši dārāt, kâ paduomājuši Ahs. n. RKr. XVII, 44. vai tie bija paduomājuši māsiņām mituoties? BW. 10792. jau bij dażs pāduomājis, nedrīkstēja bildināt 15075. čigāns mani paduomāja 33531, [35630 var.].

Avots: ME III, 20

pãrduõmât,

2): auch Oknist n. FBR. XV, 184.

Avots: EH XIII, 198

pãrduõmât, tr.,

1) überlegen, bedenken:
ļauj jel maņ pārduomāt, kas darāms!

2) falsch denken, fälschlich halten:
es pārduomāju piektdienu par sestdienu Ahs.

Avots: ME III, 154

pìeduômât,

1) zu-, hinzudenken;

2) gedenken, an jem. denken:
daža laba zeltenīte pieduomāja pie staltā puisieša Jaun. mežk. 4;

3) zur Genüge denken.

Avots: ME III, 247

saduõmât, ‡

2) = ìecerêt: tā bij saduomājuse šuo, bet šis nelikās par šuo ne zinis AP. Refl. -tiês,

1): apsē̦dusies uz akmens un saduomājusies par tuo baznīcu Skalbe Raksti V, 27; ‡

2) denkend sich überanstrengen:
tu esi pārāk saduomājusies Sārts Jaun. Ziņas 1938, № 73.

Avots: EH XVI, 405

saduõmât, tr., intr., ausdenken, einen Einfall bekommen; besorgen, verschaffen U.: viņš saduomāja daudz kuo A. XX, 565. tē̦vs saduomā nuomirt MWM. VIII, 604. nevarēju saduomāt, kur bij ņemt līgaviņ[u] BW. 11360. ne˙viens nevarējis ne˙kādu vārdu saduomāt Etn. IV, 44. kaķītis duomā - ne˙kā saduomāt LP. IV, 87. beidzuot saduomā par dakteri teikties (es fällt ihm ein, sich für einen Arzt auszugeben) V, 317, kungs saduomāja saviem saimniekiem paaugstināt viņu māju nuomaksas Dīcm. pas. v. I, 41. ve̦lns nevarējis saduomāt, kuo radīt ebenda S. 73. saduomā: liksies... lielceļa malā... paguozīties LP. V, 273. kur nu mēs saduomāsim luopiem pakaisu? woher nehmen wir Streu fürs Vieh? U. Refl. -tiês, in Gedanken versinken Spr.: kuo... nu tâ saduomājies? Brigader. - valdnieki saduomājas kuopā Psalm 2, 2, ratschlagen miteinander.

Avots: ME III, 619

uzduõmât,

1): uzduomā un izdara Frauenb. kur uzduomā, tūliņ iet Seyershof. vēl bij pēdējās nuo uzduomātām mājām jāizciemuojas Blaum. Raksti II ⁵ (1939), 90. ganiņš uzduomājis iet pie ķērniņa Allend. n. FBR. XIX, 94; ‡

2) = uzcerêt 1: ja jau tu esi mani uzduomājis, tad es tevi ņe̦mtu gan Ciema spīg. 183. Mārtiņš tevi uzduomājis Blaum. Raksti VI ⁵ (1939), 231. Refl. -tiês,

1): kad uzduomājas, tad aiziet Salis, Seyershof.

Avots: EH II, 721

uzduõmât, auf etw. kommen U.; an jem. zu denken anfangen Spr., aussinnen U. Refl. -tiês,

1) einen Vorsatz fassen:
ja tas bij uzduomājies pruom, tad tur nelīdzēja... ne˙kāda pierunāšana A. Brigader Daugava I, 3;

2) begehrlich werden:
puisis tâ uzduomājies tās meitas (gen. s.), ka ne˙kur dēties Bauske.

Avots: ME IV, 327