dona
I duõna: das Brotende - auch (mit uõ) AP., Ramkau; die (kleinere) Hälfte eines Brotlaibes (mit uõ ) Seyershof; ein Brotlaib mit abgeschnittenem Ende (mit uõ ) Orellen; ein ganzer Brotlaib Mar.
Avots: EH I, 350
Avots: EH I, 350
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'dona' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'dona' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
dona
I duõna (li. dúona "Brot"), duone L., ein Schnitt Brot, besond. das Brotende: duoniņa sakaltušas maizes A. XX, 83. nuogriezis riku vis˙apkārt duonai Seibolt. nuo visa klaipa tikai duona atlikusies Lasd. ne duoniņas, total nichts Kav. [Am ehesten zu ai. nom. pl. dhānāh, "Getreidekörner", mpers. dân "Getreidekorn"; s. Fick Wrtb. I 4, 247, Zubatý BB. XVIII, 250 und Trautmann Wrtb. 58.]
Avots: ME I, 534
Avots: ME I, 534
dona
II duona,
1): Plur. duonas auch Diekeln n. BielU., (mit uõ ) Orellen, Salisb., sing. duõns (Stammform?) Salis: izlauž mucai duonas Pas. X, 416 (aus Bērzgale);
2): Plur. duonas auch Mar.
Avots: EH I, 350
1): Plur. duonas auch Diekeln n. BielU., (mit uõ ) Orellen, Salisb., sing. duõns (Stammform?) Salis: izlauž mucai duonas Pas. X, 416 (aus Bērzgale);
2): Plur. duonas auch Mar.
Avots: EH I, 350
dona
II duona, gew. Pl., auch duones [Bielenstein Holzb. 321], duoni U., [duõnas Ruj., Jürg.],
1) die Kimmen, Zargen:
tīnītes dibins ar visām duonām Līb. Pūķis 55. iekuodās ar zuobiem mucas duonā Etn. IV, 154. duoņu dūcis od. nazis, ein Schnitzmesser, mit dem man die Kimmen ausschneidet Ruj., U. ;
2) der Boden eines Gefässes, Fasses
Krem., U., Ruj.: laiviņu ieve̦lk upītes galā, lai le̦di neē̦d viņas duonas Stari II, 43 ;
3) Rand von Tellern, Töpfen
PK. n. U. ;
4) eine in die Kammlade gelegte Rinne:
ja šķiets par smalku vai mustavu rene par daudz izdilusi, tad ieliek mustavu renē duoniņas, t. i. tādu renīti, kuŗa mustavu renē stingri stāv un satur arī šķietu Nerft ;
5) rijās pie krāsns pietaisa sānuos mūrīti ; tuo vietu, kur ze̦mākais mūris ar krāsni satiekas, sauc pa duonu, duoni Druw.
Avots: ME I, 534
1) die Kimmen, Zargen:
tīnītes dibins ar visām duonām Līb. Pūķis 55. iekuodās ar zuobiem mucas duonā Etn. IV, 154. duoņu dūcis od. nazis, ein Schnitzmesser, mit dem man die Kimmen ausschneidet Ruj., U. ;
2) der Boden eines Gefässes, Fasses
Krem., U., Ruj.: laiviņu ieve̦lk upītes galā, lai le̦di neē̦d viņas duonas Stari II, 43 ;
3) Rand von Tellern, Töpfen
PK. n. U. ;
4) eine in die Kammlade gelegte Rinne:
ja šķiets par smalku vai mustavu rene par daudz izdilusi, tad ieliek mustavu renē duoniņas, t. i. tādu renīti, kuŗa mustavu renē stingri stāv un satur arī šķietu Nerft ;
5) rijās pie krāsns pietaisa sānuos mūrīti ; tuo vietu, kur ze̦mākais mūris ar krāsni satiekas, sauc pa duonu, duoni Druw.
Avots: ME I, 534
Šķirkļa skaidrojumā (2)
slasts
slasts (li. slãstas bei Geitler Lit. Stud. 109) U., Spr., Mar. n. RKr. XVII, 134, Adl., Saikava, Selsau, Schwanb., Fehtetn, Memelshof, Warkh., Warkl., C., Gr.-Buschh., Plur. slasti, auch nom. s, slasta U., = slazds, slazdi, die Falle, Schlinge: irbītēm slastus (Var.: slazdus, spuostus) taisu BW. 11197, 2. taisām slastus pa ceļiem, lai tie pruojām neaiziet 33623, 2. Die li. Nebenform mit ą (bei Leskien Nom. 533) vielleicht nach dem synonymen spą
Avots: ME III, 917
Avots: ME III, 917