Paplašinātā meklēšana

‡ apakšvaduonis Janš. Bandavā II, 197, ein Unterführer.

Avots: EH I, 71

ā`rduonis,

1) ein Maulheld;

2) ein eifriger Arbeiter:
viņš ir liels ārduonis = liels mutelnieks, vai arī tāds strādnieks, kas visu ārdīt izārda Lös. n. Wid. Auch ārduoņa: kuo tu tur ārdies kā ārduoņa Duomas IV, 235.

Avots: ME I, 242

d?nis [?] Selg. n. Etn. III, 162, = kakts.

Avots: ME I, 488

I duonis: auch (mit uõ ) Grob., Iw.

Avots: EH I, 350

I duonis (li. duonis), gew. Pl. duõņi [Dond., Gr. - Essern], dial. auch duoņas, [duonas Lis., duõnas Kolzen], Schilf, Binsen (juncus und scirpus) Mag. IV, 2, 24, RKr. II, 72 ; in Hasenpot und Libau n. RKr. III, 73 duoņi, Typha: gaŗš tautu dē̦ls, tâ kâ duonis jūŗmalā BW. 13273, 1. silkšu duoņi, Seebinse (scirpus lacustris) Konv. ¹ 438. duonu laiva LP. VI, 846 [aus Blieden. Vielleicht zu gr. δόναξ "Rohr", s. Fick Wrtb. I ^4, 459 und Boisacq Dict. 196].

Avots: ME I, 534

[II duõnis, = bundulis, ein hölzernes Buttergefäss Wandsen, Selgerben, Kolzen.]

Avots: ME I, 534

‡ III duonis Selg., = duõna I, das abgeschnittene Brotende.

Avots: EH I, 350

dziêduonis* (f. - ne), der Sänger, der Dichter: tuos tik piemin dzieduoņi Aus. I, 3. jūs sīkie putni, dzieduoņi A. XI, 186.

Avots: ME I, 562

ê̦duonis ² (unter ē̦duons): (ein zänkischer Mensch) auch Sassm.

Avots: EH I, 372

galduonis [*?], der Kostgänger, Tischgänger Karls.

Avots: ME I, 591

gauduonis, ein Klagender AP.

Avots: ME I, 610

‡ ķilduonis Birk. Sakämv. 72, = ‡ ķildavnieks.

Avots: EH I, 702

kleiduonis; fem. k-ne: apprecējis tādu pasaules kleiduoni Pas. VI, 62.

Avots: EH I, 613

kleiduonis, der Umhertreiber, Vagabund. Unb.

Avots: ME II, 220

klîduonis: mūsu suns ir gatavais k. AP.

Avots: EH I, 619

klîduonis [Warkl., klîduoņa N. - Peb., = klaiduoņa]: šad tad dažs vēja klīduons Apsk. 1903, 387. [uzcerējuse kādu klīduoņu Austriņš Nuopūtas vējā 8. tāds klīduoņa N. - Peb.]

Avots: ME II, 230

liduonis, der Schwebende, der Adler in der Rätselsprache RKr. VII, 339. [gaisa liduoņi Janš. Dzimtene V, 213.]

Avots: ME II, 466

màlduonis,

1): "gars, kas maldina ceļiniekus" Bers.; ‡

2) malduons, ein Verirtter, ein Umhertreiber
Diet.

Avots: EH I, 780

màlduonis, wer irreführt Los. n. Etn. IV, 145: vienam piesities malduonis, uotram uzgulies lietuvē̦ns Kaudz., [N.-Peb., Bers.).

Avots: ME II, 557

mùlduônis,

1) das Geschwätz, die Flunkerei, Phantasie;
tas ļaunākais tuomē̦r ir viņa nemitīgie me̦li un mulduoņa Vēr. II, 220;

2) der Schwätzer, Fasler
Nigr.: kad es e̦smu mulduoņa, tad vari meklēt gudrāku cilvē̦ku Blaum.

Avots: ME II, 664

murduonis Neugut, = murduoksnis.

Avots: ME II, 668

nevàlduonis, ein unbändiger, ausgelassener Mensch: pat sliņķi un nevalduoņi bij tādi nuorimuši, kâ paguruši Vēr. I, 1302.

Avots: ME II, 738

‡ pãrvalduonis, = pãrvàldniẽks: gaisa pārvalduoņa meitu Dünsb. Od. 56.

Avots: EH XIII, 215

pavaduonis, f. -e, der Begleiter, die -in: ķēniņš devis daudz jātnieku par pavaduoņiem LP. Vl, 454. princese ar pavaduonēm Rainis Ze̦lta zirgs 91.

Avots: ME III, 131

pavalduonis,* der Regent MWM. VI, 578.

Avots: ME III, 132

pe̦lduonis Leijerk. II, 64, der Schwimmende, der Schwimmer.

Avots: ME III, 195

plūduonis Wid.; Ūberschwemmung, Flut. plûduonis N.-Peb., = plūdu laiks.

Avots: ME III, 360

Asp*,. der Vorfrühling.

Avots: ME III, 398

‡ raduonis,* der Schöpfer, Urheber: skatās ... uz skaņuo viļņu raduoni Ed. Grünbergs Zvārguļi 17.

Avots: EH II, 349

sē̦duonis, der Sitzende: istabas sē̦duonis B. Vēstn., ein Stubenhocker. muoži izturējās sē̦duoņi ap čemodānu Alm.

Avots: ME III, 824

šķaîduonis, šķaîduoņa Warkl., Tauwetter (im Frühling: wenn die Wege bodenlos sind): pavasara šķaiduons MWW. VII, 696.

Avots: ME IV, 21

šķīduonis,

1): auch Bers., (mit î ) Kaltenbr., Ramkau.

Avots: EH II, 638

šķīduonis,

1) šķīduonis Wid., (mit î) Arrasch, C., Golg., KL, Prl., Saikava, Wolm., šķīduons U., Dr., šķīduoņa Wid., (mit î) Lis., flüssiger Kot
Wid.; Tauwetter im Frühling U., Schlackenwetter: jau atkal kūst un līst bez gala, uz ielām tīrais šķīduonis Latv. pašā pavasaŗa šķīduonī Janš. cik lieliski plūdi un šķīduoņa šuogad bija A. v. J. 1902, S. 120. šķīduoņas (Kaudz. M. 293, Celm.) od. šķīduoņu (U.) laiks, auch šķīduoņi Nerft n. Mag. IV, 2, 142, U., die Zeit, da die Winterbahn abgeht. šķīduoņas ceļš Kaudz. M. 16, grundloser Weg bei Tauwetter. ceļš pašā šķīduoņā Lubn. ceļi pavasara šķīduoņā, gan˙drīz neizbrienami A. XX, 300. priekš šķīduoņas, kur vēl ceļi ziemas stiprumā un labumā Aps. V, 27. e̦ze̦ruos, kas radās le̦dus laikme̦ta šķīduonī Konv. ² 2321;

2) "gaisinātājs, zaudē̦tājs" Wessen. Zu šķîst.

Avots: ME IV, 48

‡ skliduõnis NB. "nuo savārītiem rāceņiem izspiests un izvārīts kukulītis".

Avots: EH II, 505

skraiduonis: wer nicht lange in demselben Dienst bleibt Lubn. n. BielU.

Avots: EH II, 506

skraiduonis, s. skraidulis.

Avots: ME II, 885

šļūduonis* Konv. ² 3790, Dr., šļūduone*, šļūduoņa*, der Gletscher: šļūduoņi ar lielu truoksni nuogāžas lejā Asp. VII, 40. ar sparu gāžas le̦dus šļūduonēs Duomas I, 1272, le̦dus šļūduoņas R. Sk. II, 239.

Avots: ME IV, 78

smir̂duõnis Arrasch, Stinktier V.; ein Stänkerer: kam tāds smirduoņa gars (pirtī) derēs? LP. VI, 830.

Avots: ME III, 966

spaiduonis,* Klemme, Not, Zwang Kronw., drangvolle Lage Celm. (s. Kundz. Kronv. 125): dzīves spaiduonis A. XI, 759. izpalīdzēt tautas spaiduonim A. v. J. 1896, S. 143. lauksaimnieciskais spaiduonis (Krisis) B. Vēstn.

Avots: ME III, 980

spãrduônis Drosth., wer auszuschlagen, um sich zu schlagen liebt: spārduoņus... zibeņus Asp. Z. klēp. 135.

Avots: ME III, 986

‡ spīduonis Strods Par. vōrdn. 162 "?".

Avots: EH II, 552

strīduonis Pas. IV, 91 (aus Selg.), strīduoņa Plüd. LR. IV, 118, comm., = strīdnieks: tie ir lieli strīduoņas Dünhof.

Avots: ME IV, 1091

uzklīduonis,* wer sich umherschweifend einfindet: katrs uzklīduonis, ceļa gājējs Domas III, 309.

Avots: ME IV, 342

vaduonis: celiņu vaduonīt[i]s BW. 2686, 7.

Avots: EH II, 747

vaduonis U., Peb., vaduons St., U., der Führer: tuopi par virsnieku un vaduonu, mūsus karus ve̦zdams Glück Makkab. 9, 30. viņš . . . vaduons mūsām kājām Diez. viņš . . stājās par sapulces vaduonu Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 167.

Avots: ME IV, 431

valduonis, valduons U., der Herrscher: tā nama valduonu Glück II Chron. 28, 7. Jūda ir mans valduons Psalm 60, 9; 108, 9. ķēniņiem un valduoņiem Lukas 21, 12. svešajiem valduoņiem A. v. J. 1899, S. 92.

Avots: ME IV, 452

vìrsvaduonis* der Oberbefehlshaber: armijas virsvaduons Konv. ² 898.

Avots: ME IV, 616

‡ zīduonis, ein Säugling: pie tesmeņiem zīduoņus lika Dünsb. Od. 107.

Avots: EH II, 809

ziêduonis Prl.,

1) die Blütezeit, der Lenz
U.: raud dēļ... uozuoliņa, vē̦tras lauzta zieduonī BW. 12103. zieduons smej Aus. I, 18. zieduons nuobāl 53;

2) = ziêdainis 3: ai Jānīti, zieduonīti! BW. 33029 var.

Avots: ME IV, 741

‡ atalga,* Entgelt, Entlohnung: par visām reizēm nu dabūsi tu atalgu Plūdonis Lapsiņa-kūmiņa 28.

Avots: EH I, 133

‡ pãrgŗũts, allzu schwer: kungam nav pārgŗūti palīdzēt Latv. drauga pavadonis v. J. 1841, № 5, S. 20.

Avots: EH XIII, 200