druõztala,
[druoztele Für.], Dem. auch
druozteliņa U.,
[druoztelīte Für.].1) ein Schnitzel, ein Stückchen, ein Krümchen: es nelē̦ktu puiša dēļ ne pār skala druoztaliņu BW. 10557.
ce̦lms iziris smalkās druoztalās LP. III, 82.
sadauzījis durvis druoztalās V. 130.
maizes druoztaliņas. uguntiņas druoztaliņa saujiņā glabājama BW. 2869;
2) das Demin.
druoztaliņa, -alīte, druozteliņa Mag. IV, 2, 113,. liebkosendes Epith. der Schwester:
māsiņ, ze̦lta druoztaliņa BW. 17509, zuweilen auch Epith. der
tautu meita 7143. Vgl.
drāztala, drāztele. [Dasselbe uo auch in li. druožlė˜ (plur. druõžlės) "stružyna"; s. Būga LM. IV, 429.]Kļūdu labojums:
uguntiņas = uguntiņa,
Avots: ME I,
508