I vìlks (li.
vil˜kas, apr. wilkis, serb.
vûk, poln.
wilk, ai.
vṛ´ka-ḥ "Wolf"),1) gen. s.
vilcīša BW. 10602 var.,
der Wolf (canis lupus L.): Sprw.
visi vilki nav pe̦lē̦ki RKr. VI, 993.
bē̦g kâ vilks nuo uguns 994.
kad vilkam nav gaļas, tad ē̦d plienus 989.
kad vilkam atplē̦sta mute, tad nekuož 990. kas
vilku baruos, ja pats nemeklē! 1009.
tâ dari, ka vilks paēdis un kaza ve̦sala! 999.
vilks ņe̦m arī nuo izskaitītā 1000.
kad vilks ēdis zirgu, lai ē̦d ragavas arī. kuo līdz suni baruot, kad vilks jau luopuos! baruo vilku kâ grib, tuomē̦r viņš uz mežu skatās Birk. Sakāmv. 91.
vilks katru gadu me̦t spalvu, bet tuomē̦r paliek vilks 92.
vilks spalvu me̦t, bet dabu ne Kundzirņš Vecais Stenders 5.
daudz vilku tagad pasaulē, labs suns ir tālu jāmeklē Br. sak. v. 1426.
nuo vilka mūk, uz lāci krīt 1408.
ķer nu vilka pie astes! Br. s. v. p. 112.
aitas vilku neplēš Br. 27.
gadījās kâ vilkam kumuoss RKr. VI, 987.
tas bij kâ vilkam zemeņu uoga 988.
žāvājas kâ vilks JK. II, 666.
ar vilkiem jākauc Birk. Sakāmv. 93.
vilks rej, kauc, gauduo Etn. II, 51.
dzirdējis, ka vilki gauduo III, 60.
zuobi gari kâ vilkam Kra. Vīt. 49.
sirdīgs kâ traki vilki un lūši 116.
pe̦lē̦ks vilks BW. 15628.
vilkam kliedzu, vilks aizbēga 10134.
vilks apēda brūtgāniņus 10078.
būtu vilks nuokuodis . . . kumeliņu VĻ.
Jura dienā jāsien vilki, lai vasarā kustuoņus neplē̦stu Etn. II, 84.
vilka ne̦sti un palaisti, wie aus dem Walde ge kommen Kav.
- vilki! vilki! Her beirufen der Wölfe, eine Art von Fluch U.
kad tevi deviņi vilki apē̦stu! Br. sak. v. 1583.
ka(d) tevi bagāti vilki! dass dich die Wölfe (der Henker) holten U., Mag. XX, 3, 36.
kad tēvi vilks pakamptu, parautu! dass dich der Wolf ergriffe, wegholte ! Mag. XX, 3, 36.
lai vilks tavu sirdi raun! BW. 10214 var.
lai tevi deviņi vilki ne̦s! LP. VI, 237.
sper tevi vilki! Mag. XV, 1, 93.
vilks zin (weiss der Teufel), kuo . . . darīdams Kaudz. M. 69.
vilks viņu galu zin (weiss der Teufel, Kuckuck), kas tad Lavīzei nuoticis? MWM. X, 416.
vilks tad tevi var saprast! Baltpurviņš I, 128.
kas tur, vilks, čaukstināja (wer, zum Teufel, Kuckuck, raschelt da)? BW. 1270, 1.
bet tu vilks ar ārā! Ausruf der Verwunderung. ak tev vilki teij! Ausruf, wenn etwas falsch gemacht wird resp. misslingt Saikava.
nav ne vilka! Etn. I, 83;
2) bišu vilks, philanthus apivorus Fabr.;
jūras vilks, der Seewolf Brasche:
kumeliņu jūras vilki apē̦duši BW. 15851;
miežu vilks, in der Verbindung miežu vilkuos iet LP. VII, 296,(aus der Umgegend von Gold.),
= ķe̦katās iet; suņu vilks "?": visa veču grūtā gaļas nešana bijusi suņu vilkiem vē̦de̦rā Upīte Medn. laiki 101;
3) in genitivischen Verbindungen: vilka âbele, s. vilkâbele; vilku buka RKr. III, 72,
vilka būka Frauenb.,
vilka būga, wilde Rose (rosa canina L.); vilka cepetis, Schimpfwort (etwa: Rabenaas, Luder) L., U.;
vilka drīcekle, s. vilkdrīceklis; vilka duobe U.,
Wolfsgrube; vilku kalma, Iris Mag. 1V, 2, 23;
vilka kauls Sessw.,
vilka kauliņi Heidenfeld, eine gewisse Pflanze; viņam mugurā vilka kauls, er hat einen steifen Rücken Memelshof;
vilku kārkļi, Sumpfblutauge (comarum palustre L.) RKr. II, 69;
vilku kūla,a) schlechtes, hartes, trocknes Gras, das überwintert (wohl nardus stricta) L., U.:
cits ne˙kas ne aug kâ sūna un vilku kūla Purap. Kkt. 33;
b) vilka k., das alte Haar eines magern Pferdes im Frühjahr Frauenb.;
vilka māte, die Wölfin U.;
vilka (vilku St.)
mēle U.,
vilku m̃les Etn. I, 28; A. XI,13,
Teufelsabbiss (scabiosa succisa L): vilku mēles de̦r pret zuobu sapēm Etn. I, 28;
vilka mēnesis, der Dezember L., U., Manz. Lettus;
vilka pase, in der Verbind. vilka pasi duot, jem. abfertigen, gehen lassen, fortschicken: es tev ieduošu vilka pasi, tad tu varēsi iet Frauenb.;
vilku pupa, ononis; vilka ripa, ein Schlittenrundlauf auf dem Eise Aahof, Adsel, Mar.;
vilka strēķis, die Wolfszeit . L., U.;
vilka uogas, s. vilkuôgas; vilka vālītes, typha latifolia U.;
vilka zīlītes St.,
rote, kleine Käfer; vilka zuobi,a) die lang ausgewachsenen Zähne eines alten Pferdes, womit es das Futter nicht gut zerbeissen kann Frauenb.;
b) Mutterkorn (claviceps purpurea Tulasne) RKr. II, 69;
c) die Schwertlilie (iris pseudacorus) U.,
(vilku zuobi) Siuxt;
vilka zuobins,a) iris germanica Mag. IV, 2, 24;
b) v. zube̦ni U.,
die Schwertlilie; vilka zīle, die Haubenmeise U.
Hierher auch an. ylgr "Wölfin" u, a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 316 f. und Boisacq Dict. 590 f.Avots: ME IV,
588,
589