drīstēt
drìstêt [li. dri,stė´ti], = drīkstêt bei Manz.; noch jetzt im Hochle., z. B. BW. 13703, 1: jau bij dažs nuoduo mājis, nedrīkstēja bildināt 15017 var. So auch Rainis MWM. III, 563.
Avots: ME I, 501
Avots: ME I, 501
'drīstēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: