Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'drīzināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'drīzināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
drīzināt
drĩzinât, auch drīžināt BW. 31744, 2,
1) geschwind machen, anspornen, ansputen:
iznes manu bē̦rza rīksti kumeliņu drīzināt BW. 1355. tautas mani drīzināja, drīz sajūdza kumeliņus 16904. dzied meitenes, dziesmās darbu drīzinuot Duomas II, 1432;
2) intr.: meitas drīzi drīzināja BW. 332.
Avots: ME I, 501
1) geschwind machen, anspornen, ansputen:
iznes manu bē̦rza rīksti kumeliņu drīzināt BW. 1355. tautas mani drīzināja, drīz sajūdza kumeliņus 16904. dzied meitenes, dziesmās darbu drīzinuot Duomas II, 1432;
2) intr.: meitas drīzi drīzināja BW. 332.
Avots: ME I, 501
iedrīzināt
nodrīzināt
[nùodrīzinât,
1) "streng einschärfen"
(mit dem Akk. der Person): saimniece ganu nuodrīzināja luopus neguldīt Ermes, Ruj.;
2) "nùoasinât": nuodrīzini man zīmuli! Bers.;
3) "nuospuodrinât"(?) Neu - Bilskenshof.]
Avots: ME II, 777
1) "streng einschärfen"
(mit dem Akk. der Person): saimniece ganu nuodrīzināja luopus neguldīt Ermes, Ruj.;
2) "nùoasinât": nuodrīzini man zīmuli! Bers.;
3) "nuospuodrinât"(?) Neu - Bilskenshof.]
Avots: ME II, 777
nodrīzināt
[nùodrīzinât,
1) "streng einschärfen"
(mit dem Akk. der Person): saimniece ganu nuodŗīzināja luopus neguldīt Ermes, Ruj.;
2) "nùoasinât": nuodrīzini man zīmuli! Bers.;
3) "nuospuodrinât"(?) Neu - Bilskenshof.]
Avots: ME II, 777
1) "streng einschärfen"
(mit dem Akk. der Person): saimniece ganu nuodŗīzināja luopus neguldīt Ermes, Ruj.;
2) "nùoasinât": nuodrīzini man zīmuli! Bers.;
3) "nuospuodrinât"(?) Neu - Bilskenshof.]
Avots: ME II, 777
sadrīzināt
Šķirkļa skaidrojumā (1)
redzināt
redzinât, tr., fakt.,
1) sehend machen
Kokn. n. U.; sehen lassen, hinweisen auf: neredzini māsu manu! Hasenp.; zu sehen, schauen auffordern: "redz(i), redz(i)!" - "kuo tu mani redzini?" Nigr.;
2) Karten legen, nach Karten wahrsagen
Dubena n. Etn. I, 31;
3) (scheltend zur Arbeit) anspornen, antreiben:
brālītim sudrabuoti matu gali; nedrīkst kungi vārdā saukt, ne vagares redzināt (Var.: drīzināt, brīdināt, bildināt, pie darba radzināt od. raidināt) BW. 3429 var. saimīti redzināt 22073. gan tu, līķe, taisna tapsi, kad es tevi redzināšu (Var.: rūdināšu) 23316, 8 var, priedi, egli vējš luocīja, kas snaudaļu redzināja (Var.: muodināja)? 21983 var. drīkstēsi redzināt... dē̦la līgaviņu BW. 3046 (aus Gr.-Kruhten). tautu dē̦la māmuļīte kd me̦llā bambālīte. drīkst[i] tu mani redzināt, baltu putu gabaliņu! RKr. XVI, 227. dzīvāt gāju tautiņās, ne dieveŗus redzināt ebenda 143. ņemsies mus rāt un redzināt Janš. Čāp. 57;
4) zum Essen nötigen
N.-Bartau: ēda gaļu... un cits citu redzināja, lai tik(ai) ē̦duot - gaļas e̦suot LP. VI, 26. In den Bedd. 1-2 zu redzêt, in den Bedd. 3-4 zu radzinât 2.
Avots: ME III, 503, 504
1) sehend machen
Kokn. n. U.; sehen lassen, hinweisen auf: neredzini māsu manu! Hasenp.; zu sehen, schauen auffordern: "redz(i), redz(i)!" - "kuo tu mani redzini?" Nigr.;
2) Karten legen, nach Karten wahrsagen
Dubena n. Etn. I, 31;
3) (scheltend zur Arbeit) anspornen, antreiben:
brālītim sudrabuoti matu gali; nedrīkst kungi vārdā saukt, ne vagares redzināt (Var.: drīzināt, brīdināt, bildināt, pie darba radzināt od. raidināt) BW. 3429 var. saimīti redzināt 22073. gan tu, līķe, taisna tapsi, kad es tevi redzināšu (Var.: rūdināšu) 23316, 8 var, priedi, egli vējš luocīja, kas snaudaļu redzināja (Var.: muodināja)? 21983 var. drīkstēsi redzināt... dē̦la līgaviņu BW. 3046 (aus Gr.-Kruhten). tautu dē̦la māmuļīte kd me̦llā bambālīte. drīkst[i] tu mani redzināt, baltu putu gabaliņu! RKr. XVI, 227. dzīvāt gāju tautiņās, ne dieveŗus redzināt ebenda 143. ņemsies mus rāt un redzināt Janš. Čāp. 57;
4) zum Essen nötigen
N.-Bartau: ēda gaļu... un cits citu redzināja, lai tik(ai) ē̦duot - gaļas e̦suot LP. VI, 26. In den Bedd. 1-2 zu redzêt, in den Bedd. 3-4 zu radzinât 2.
Avots: ME III, 503, 504