Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'drūzmēties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'drūzmēties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

aizdrūzmēties

‡ àizdrũzmêtiês,

1) sich mit Gedränge anfüllen:
iela pilnīgi aizdrūzmējusies;

2) sich fort-, hindrängen:
publika pa ielu aizdrūzmējās uz citu vietu.

Avots: EH I, 20

drūzmēties

drũzmêtiês, -ējuos, [drūzmuôtiês Fest.], sich drängen, haufenweise zusammenkommen: ļaudis drūzmē̦damies apstājuši ve̦zumus LP. VII, 775. visi drūzmējās pulkuos kuopā BW. III, 1. 14.

Avots: ME I, 507

padrūzmēties

‡ padrũzmêtiês, ein wenig drũzmêtiês: ja zemnieks muižā ... padrūzmējās Jürgens 131.

Avots: EH II, 128

sadrūzmēties

sadrũzmêtiês, sich zusammendrängen : pilsētnieki . . . sadrūzmējās ap kuģi LP. IV, 112. mākuoņi sadrūzmējušies vairāk tâ uz debess malu Saul. I, 96. luktuŗu ugunis bij sadrūzmējušās daudzkrāsainā grupā D. Goŗkijs 43.

Avots: ME III, 615

uzdrūzmēties

uzdrũzmêtiês, sich (hin)aufdrängen: viss bars uzdrūzmējās virsū zirgam Stenden.

Avots: ME IV, 326

Šķirkļa skaidrojumā (3)

drūsmēties

drũsmêtiês Kand., = drūzmēties, sich drängen: duomas drūsmēties drūsmējas pa galvu Pav.

Avots: ME I, 507

sadrauvēt

sadrauvêt, tr.,

1) zerschlagen:
bē̦rns sadraũvēja lampu Sassm.;

2) (fig.) zerschlagen, niederschmettern; bedrohen
Oppek, n. U.: bē̦du ziņa mani stipri sadraũvēja Dond. viņš gribēja sadrauvē̦tā šaubas un pretestību galīgi iznīcināt De̦glavs Rīga II, 1, 50;

3) erschrecken
(tr.) Mar. - Refl. -tiês,

1) (bei einer schweren Arbeit) sich überanstrengen:
tas ir sevi sadrauvējies akmiņus lauzdams, ka nesmeķ vairs ne ēst Blieden n. Etn. II, 49;

2) zu fürchten anfangen
MSil.: iekšā iet viņa sadrauvējās, palika stāvam pie vaļējām durvīm Zalktis v. J. 1908, No 4, S. 36; "satrūkties": zirgs sadrauvējies Nlar.;

3) traurig werden
Nötk., Fehteln, Kokn.;

4) "sich verzanken; einander schelten"
Vank.;

5) "sadrūzmēties (z. B. vom Eis in Flüssen), sich reiben" Sessw.

Avots: ME III, 612