Paplašinātā meklēšana

àizdragât, tr.,

1) hinschmettern, zertrümmernd hinschleudern:
skaudīgs vējš bij aizdragājis kādu jūr,as kuģi līdz pat tai salai A. XI, 125;

2) etwas beschädigen:
laivu.

Avots: ME I, 23

‡ apdragât Spr., ringsum bekratzen ("оцарапать").

Avots: EH I, 78

‡ atdragât, schmetternd abschlagen: a. mūrim stūri.

Avots: EH I, 139

dragât: beunruhigen Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 329

dragât, -āju, draguôt BW. 14398, 2, tr., schmettern, schlagen: ienaidnieki nedraguos viņu Ps. 89, 23. vai tu mani ieraudzījis sāc dragāt kumeliņu BW. 14398, 1. krusa dragājusi ē̦rglē̦nus LP. III, 81. pē̦rkuoņa dragāts kuoks, ce̦lms. [Nach U. auch: zerren, reissen, erschüttern, zerbrechen, verstümmeln, beschädigen. Bei Für.: zeideln (kas tad mazuma me̦dus labad bites ies dragāt). Zu li. dragoti (echt li.?) "сокрушать, дробить, разбивать, разорять, истреблять" und (s. Zubatý BB. XVII, 324, Zupitza Germ. Gutt. 161 und KZ. XXVII, 388, Walde Wrtb. ² 787 f. unter traho und IF. XIX, 106 und Berneker Wrtb. I, 212 und 221) zu ae. dragan "ziehen" resp. zu ai. dhrá- jati "zieht einher", dhrāji- "Zug". Vgl. auch Būga KSn. I, 196.]

Avots: ME I, 488

ìedragât: bija tam iedragājuši pieri Janš. Līgava I, 104.

Avots: EH I, 509

ìedragât, erschütternd beschädigen: kâ iedragāts taisnības tilts Vēr. II, 1118.

Avots: ME II, 10

[izdragât, duobes Janš., Beete zertrümmernd, auseinanderwerfend auswühlen.]

Avots: ME I, 728

nùodragât, kratzend, schlagend beschädigen Spr.

Avots: ME II, 775

[padragât, ein wenig schmetternd schlagen, zertrümmern: p. le̦du Gr.- Essern.]

Avots: ME III, 18

sadragât,

1): bites s. "Bienen durch Poltern an den Stöcken kränken"
Stender Deutsch-lett. Wrtb.; ‡

2) tüchtig durchschelten
Gr.-Buschh.: ej un viņu labi sadragā! Refl. -tiês: galds ... apgāzās un sadragājās Dünsb. Trīs romant. gadīj. 26.

Avots: EH XVI, 403

sadragât, tr., zerschmettern, zerstoren: luode sadragājuse mūri LP. V, 387. auka jūrā sadragāja kuģi VI, 862. jūŗa uz reizi sāk trakuot, un kuģi sadragā lupatās IV, 111. sadragāti kauli A. XX, 116. viņš . . . sadragā juodus RKr. VIII, 9. Garšins gāzās nuo trepēm . . . un sadragāts nuomira Konv. ² 1013. mēs neatruodam sadragātu ve̦cuo ideālu Vēr. I, 1444. viņš sadragāja savu spuožuo likteni ebenda 1447. es tīši sadragāju tavu uzticību II, 567. tu sadragā ar paša ruoku savu laimi Puriņš Nauda 43. Refl. -tiês, sich zerschmettern: pie krāces laiva sadragājas MWM.

Avots: ME III, 611, 612

uzdragât, losschlagen, -schmettern, schlagend öffnen: le̦du uzdragāt Bauske.

Avots: ME IV, 325

mugurkaũlis, ‡

2) = mugurkaũls Oknist, Ramkau: m. dragāts Janš. Mežv. ļ. I, 391; Knorpel des Rückgrats Heidenfeld; mugurkauļi ("?") un astes gabali Janš. Apsk. 1903, S. 192; "?" Kaltenbr.

Avots: EH I, 829

sâkt (li. šókti "springen"), sâku (auch sācu infl., z. B. Pas. I, 149 aus Kolup, II, 133 aus Rositten, IV, 205 aus Nīcgale u. a.; auch bei Glück Apostelgesch. 11, 15),

1) anfangen, beginnen
(tr.): Sprw. juo agräk sāksi, juo agrāk beigsi. atnākusi baznīcā itin agri, nebijusi vēl sākta (der Gottesdienst hatte noch nicht begonnen) LP. VI, 37. pats ir nezina, kuo sākt, kuo būt Janš. Bandavā II, 67. sākuot U. od. nuo sākta (sākama) gala, im Anfang, von Anbeginn: tâ paradis jau nuo sākta gala Janš. tikkuo ruonas kultūra, viņa tūliņ nuo sākama gala ņe̦mas dragāt tautību Pūrs I, 39;

2) anfangen, beginnen
(intr.): drīz sāka ziema Gr.-Essern. Refl. -tiês, anfangen, beginnen (intr.): skuola vēl nee̦suot sākusies (der Unterricht habe noch nicht begonnen) Alm. Kaislību varā 123. puis[i]s nezina, kur ja zemes ruobeža beidzas un kur ve̦lna zemes ruobeža sācas Pas. IV, 51 (aus Višķi). - briedis ... dze̦rdams ūdenī aplūkuojās. viņš sākās apbrīnuoties..., fing an sich zu bewundern St. Seifert Chrest. II, 7. - Subst. sâkšana, das Anfangen, Beginnen; sâkšanâs, der Anfang, Beginn; sâkums, das einmalige Anfangen, Beginnen; der Anfang, Beginn: dzied ar vienu dziedājumu, vakarēju sākumiņu (d. h. ununterbrochen, wie gestern angefangen) BW. 991. - sākumā, adverbial gebr., am Anfang, zuerst; sâcẽjs, wer anfängt, der Anfänger U. Zur Bed. vgl. li. šoko ... ir pradėjo kapot LLD. IV, 56, 15 ; šoko kirsti beržą Tiž. II, 258; šóko výties LChr. 352, 28 ; pašóks, jo ne padìrbs Jušk. unter abejokas, sowie li. įskàsti "wziąć się żarliwie (do pracy)" Jušk.: skàsti "springen", r. стал ходить, gr. hom. βη ἴμεν und frz. je vais aller. Dazu - unter i der Voraussetzung einer Alternation von ks-: sk- (s. Būga KSn. I, 291) - slav. skakati, skočiti "springen".

Avots: ME III, 801, 802

sprigulis, spriguols Naud.,

1) sprigulis L., U., Ronneb, Bershof, Wolm., Nigr., N.-Bartau, Dunika, Katzd., Arrasch, Selsau, Warkl., Zvirdzine, Memelshof, Saikava Bauske, Dond., Gr.-Essern, Widdrisch, Wandsen, Selg., Ruj., C., Jürg., Bielenstein Holzb. 509, spriguls Kl., Saikava, Warkh., Pilda, Gr.-Buschhof, spriguls Spr., der Dreschflegel:
augstu cēlu sprigulīti (spriguliņu 31529), lē̦ni laižu klājienā BW. 31528. nuokūluši, kūlējiņi, pakaŗam spriguliņus (Var.: sprigulīšus) 28765. rudzīši zem cietajiem spriguļiem, bargi dragāti, atduos graudiņus Vēr. I, 1132. - spriguļa galva, vāls, der Schlägel U. spriguli vadīt, den Dreschflegel führen, mit Dreschen beschäftigt sein U.: mēs spriguli vadījām līdz ziemassvē̦tkiēm, wir haben bis Weihnachten gedroschen;

2) sprigulis Sussikas, spriguls Etn. II, 187, ein Gestirn;

3) sprigulis, ein Windbeutel
V. Wohl (n. Leskien Abl. 346) zu spridzêt usw., wie li. sprãgilas "Dreschflegel" neben spragė´ti "prasseln, platzen" usw.

Avots: ME III, 1019