Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'drasēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'drasēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)

aizdrasēt

àizdrasêt, jodelnd sich entfernen.

Avots: EH I, 19


drasēt

drasêt: Sehwers hält es Zeitschr. für slav. Phil. VI, 333 für entlehnt aus nd. drossen "viel gehen, laufen".

Avots: EH I, 330


drasēt

drasêt, -ēju, drasât, -āju, drasuôt,

1) jodeln, fröhlich sein
[auch drasâties Nauditen]: dziedât, drasēt. šķē̦pus mest Aus. I, 3. dze̦rdams alu, drasādams es dabūju līgaviņu BW. 589. ballēs drasēt Rīg. Av.;

[2) wichtig tun, hochmütig sein
(in dieser Bedeutung auch refl. -tiês) Wid. Aus dem Germanischen? vgl. etwa schwed. dial. drassa "faul sein, sich herumtreiben".]

Avots: ME I, 490


padrasēt

padrasêt, ‡ Refl. -tiês "pajāties" Schwitten.

Avots: EH II, 128


padrasēt

padrasêt, ein wenig tollen: pādrasējuot pa reizi biedru pul,kā JR. VII, 122. šurpu jūs, viļņi, nākat padrasēt ar putniem un mākuoņiem brašiem Plūd. [tagad jānuosēd pie mani tev, kad laiks iet padrasēt Juris Brasa 492.]

Avots: ME III, 18


sadrasēt

sadrasêt, tr., verprügeln; zerschlagen: tev vajaga sluotas kātu ņemt, krietni sadrasēt Etn. II, 89; LP. VII, 545. mazie dīglīši sadrasē̦ti guļ bālajā kūlā Kaln. Uozuolk. m. 44.

Avots: ME III, 612


sadrasēt

II sadrasêt, = sabràukt 1 (?): tev sadrasējuši precinieki Sārts Jaun. Ziņas 1938, № 72.

Avots: EH XVI, 403


uzdrasēt

uzdrasât, aufjodeln; sich belustigen: uzdrasāsim nu! Golg.

Avots: ME IV, 325