Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'draudēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'draudēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
draudēt
draudēt
dràudêt, -u, -ēju, drohen. Zu li. draudžiù (inf. draũsti) "wehre, verbiete; даю остраску; сдерживаю"; [apr. draudieiti "wehret". Kausativ zu le. drudêt "zittern"? Weitere Beziehungen unsicher; nach Fick Wrtb. I 4, 468 zu einer Wurzelform dhreu̯- "halten" (in ai. dhruva-h, "fest" u. a.), vgl. auch Johansson IF. XIX, 121 und Zupitza BB. XXV, 100 f.; Bezzenbergers Annahme KZ. XLI, 105, dass dies balt. Wort aus dem Deutschen entlehnt sei, ist wegen Ableitungen wie li. drausmė˜ "Zucht" unwahrscheinlich; vgl. auch le. drūsme und drūksts].
Avots: ME I, 491
Avots: ME I, 491
iedraudēt
‡ ìedràudêt androhen, drohend verkünden: baznīcās sludinātām un iedraudē̦tām strāpēm Likumi, pēc kuŗiem Dundagas valstes desmitniekiem būs turēties 13.
Avots: EH I, 509
Avots: EH I, 509
izdraudēties
padraudēt
padraudēt
piedraudēt
sadraudēt
‡ sadraudêt, bedräuen: Daugava ... dažā pavasarā sadraud ... bārgâ garā rīdziniekus, pārce̦ldamās pār par vaļļiem Dünsb. Rīga 23.
Avots: EH XVI, 403
Avots: EH XVI, 403
uzdraudēt
Šķirkļa skaidrojumā (3)
drūksts
drùksts 2, -s [Warkh., Lis.], auch drūkste Lis., Rüge, Strafe, tadelnde Verwarnung: vajaga bē̦rniem drūksti duot N. - Schwanb. tu bez drūksts nepaliksi Golg., Oppek., Lasd. bez drūkstes nevar ne˙viena lāga cilvē̦ka izaudzināt Skuju Fr. [Wohl mit Leskien Nom. 538 zu draudēt.]
Avots: ME I, 506
Avots: ME I, 506
pagrozt
‡ pagruôzt KatrE., = padràudêt: viņš mun pagruoze (teicās kuo ļaunu padarīt). Refl. -tiês "piedraudēt" Ar.: viņš pagruozās man kuo ļaunu.
Avots: EH II, 135
Avots: EH II, 135
tilviķis
tilviķis, eine Art Vogel: vasarā... klaigāja tilviķi Jauns. ve̦cajam vajadzēja te̦kāt kā tilviķam un kliegt un draudēt id. Wohl aus li. tilvikas "Brachhuhn".
Avots: ME IV, 190
Avots: ME IV, 190