Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'draudzēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'draudzēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

apdraudzēties

apdraudzêtiês, apdraudzinâtiês, sich befreunden: dievduotais pavadīja laiku, ar meža radījumiem apdraudzē̦damies JK. V, 134. tev ar viņiem nebūs apdraudzināties V Mos. 7, 3, Joh. Off. 18, 14.

Kļūdu labojums:
jāizmet (zustriechen ist):, Joh. Off. 18, 14.

Avots: ME I, 81

draudzēt

draudzêt, -ēju, befreunden Bielenstein LSpr. I, 406; gew. mit sa-. Refl. -tiês, sich vereinen, sich befreunden, Umgang miteinander haben: vīrs ar ve̦lnu brīnum draudzējies LP. VI, 61. kas tev, zemnieka cilvē̦kam, ar kungu kāda draudzēšanās Alm.

Avots: ME I, 491

iedraudzēt

‡ ìedràudzêt,

1) tr., anfreunden, befreunden
Für. I, Heidenfeld, Lis., Lös., Ramkau, Schwanb., Selsau, Sessw., Trik.: ie. suni ar kaķi Trik.; "bekannt machen" Marienhausen: iedraudzē mani ar savu brāli!

2) intr., = iedraudzêtiês Baltinow, Kreuzb., "bekannt werden, sich bekannt machen" Mahlup: jāmēģina ie. ar kaimiņu gani.

Avots: EH I, 509

iedraudzēties

ìedraudzêtiês, sich befreunden: dzīvuos kâ brāļi, kad iedraudzēsies A. XX, 304. māte bij iedraudzējusies ar milzi LP. IV, 49.

Avots: ME II, 10

izdraudzēties

izdràudzêtiês, der Freundschaft überdrüssig, sat sein: likās, ka viņas bij izdraudzējušās Poruk.

Avots: ME I, 728

piedraudzēties

pìedràudzêtiês, sich heuchlerisch zu befreunden suchen mit: viņš gribēja man piedraudzēties klāt Salis.

Avots: ME III, 245

sadraudzēt

sadràudzêt U., Spr., auch sadràudzinât, tr., zu Freunden machen, vereinigen; versammeln U.: nāc, mīlestība, ... sadraudzē visus jaukā vienprātībā! Seifert Chrest. II, 43. Refl. -tiês, auch sadràuguôtiês, sich befreunden: abi varuoņi drīz sadraudzējās JK. V, 122. nuo tā laika viņi sadraudzējušies Apsk. v. J. 1903, S. 530.

Avots: ME III, 612

Šķirkļa skaidrojumā (3)

draudzināt

draudzinât [li. draugìnti "сводить на дружество"], tr., befreunden, zusammenführen, meist mit sa- und ie-. Refl. -tiês, sich befreunden (= draudzēties): kas ar mani draudzinājās GL.

Avots: ME I, 491

labīt

labît, -îju, tr., versöhnen, streicheln, rühmen BW. 3877: palabī bē̦rnu C. Refl. -tiês, sich anschmeicheln, freund- liche Miene machen: tagad nu vajadzēja labīties MWM. III, 565; ["draudzēties" PS.].

Avots: ME II, 396

tīt

tît: auch Nötk., Sonnaxt, (mit î 2 ) Lesten, Salis, Seyershof; prs. tiņu auch Lesten, Nötk.; ap pirkstu t. Seyershof "padarīt laipnu, pieļāvīgu". Ref. -tiês,

1): man ar ve̦cām drēbēm jātinas (= jāģērbjas) Seyershof;

3): t. (draudzēties) ar kuo Seyershof. Subst. tinējs,

1): spuoļu tinējiņš BW. 7005. tin gālu, tinēja! 24708, 7. Zur Etymologie s. auch Walde Vrgl. Wrtb. I, 724.

Avots: EH II, 686