amatniẽks, f.
-iece, Demin.
-ciņš, der Handwerker [li.
amat (i) ninkas dass.]:
pie viņa atnākuši divi amatnieki: ze̦lta kalējs un dreimanis LP. IV, 158.
trīs meitiņas māmiņai, visas trīs amatnieces: viena vērpa, uotra auda, treša zīdu šķeterēja;2) seltener: der ein Amt, eine Obliegenheit übernommen hat: kāzu amatnieki bija - pavārs, rīka-meita, alus nesējs BW. III, 1, 63; [nach Stender auch:
ein Zauberer]. amatnieki, ein Spielchen BW. V, S. 197. dial.
amadnieks RKr. XVI, 23.
Avots: ME I,
70