aizdricināt
‡ àizdricinât, fort-, hinziehen, -zerren: kazu ar lielu grūtu a. uz māju Dunika, Stenden.
Avots: EH I, 19
Avots: EH I, 19
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'dricināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'dricināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (15)
apdricināt
‡ apdricinât, mühsam um etwas herumzerren (-schleppen, -ziehen) Dunika, Rutzau: a. āzi ap stūri.
Avots: EH I, 78
Avots: EH I, 78
atdricināt
‡ atdricinât,
1) zerrend herziehen
Dunika, Kal., Rutzau: āzi tikai ar varu varēja a. šurp;
2) schüttelnd sich loslösen machen
Golg.: braucuot pa grambainuo ceļu, mucai spunde atdricināta. Refl. -tiês, geschüttelt, sich loslösen Golg.
Avots: EH I, 139
1) zerrend herziehen
Dunika, Kal., Rutzau: āzi tikai ar varu varēja a. šurp;
2) schüttelnd sich loslösen machen
Golg.: braucuot pa grambainuo ceļu, mucai spunde atdricināta. Refl. -tiês, geschüttelt, sich loslösen Golg.
Avots: EH I, 139
dricināt
dricinât,
1): (ein sich widersetzendes Wesen) führen, ziehen; mühsam schleppen
Dunika, Kal., NB., OB., Rutzau: d. kazu, nuolūzušu kuoka zaru;
2): auch Ugalen n. FBR VII, 23, AP.
Avots: EH I, 333
1): (ein sich widersetzendes Wesen) führen, ziehen; mühsam schleppen
Dunika, Kal., NB., OB., Rutzau: d. kazu, nuolūzušu kuoka zaru;
2): auch Ugalen n. FBR VII, 23, AP.
Avots: EH I, 333
dricināt
dricinât, tr.,
1) reissen, zerren:
suņi draiskas dricināja BW. 12914; 20430, 5;
2) schütteln:
nedricini tuo jaunuo ābeli. [rati pa akmeņainuo ceļu stipri dricina Dond.] viņš mani dricina pie krūtīm Sassm. [mani līdzi dricināja (Var.: tricināja) BW. 34482 var.] Refl. -tiês, sich schütteln: dabūjām dricināties pa saknēm un grambām Austriņ.
Avots: ME I, 498
1) reissen, zerren:
suņi draiskas dricināja BW. 12914; 20430, 5;
2) schütteln:
nedricini tuo jaunuo ābeli. [rati pa akmeņainuo ceļu stipri dricina Dond.] viņš mani dricina pie krūtīm Sassm. [mani līdzi dricināja (Var.: tricināja) BW. 34482 var.] Refl. -tiês, sich schütteln: dabūjām dricināties pa saknēm un grambām Austriņ.
Avots: ME I, 498
iedricināt
ìedricinât, ‡
2) mit Gewalt hereinziehen
Dunika, OB., Rutzau: ie. āzi kūtī, balku upē.
Avots: EH I, 510
2) mit Gewalt hereinziehen
Dunika, OB., Rutzau: ie. āzi kūtī, balku upē.
Avots: EH I, 510
iedricināt
izdricināt
izdricinât (unter izdricelêt ),
1): "= iztricinât" Kalten n. FBR. XIII, 72; ‡
2) gewaltsam herausziehen
Dunika: i. āzi nuo staļļa.
Avots: EH I, 443
1): "= iztricinât" Kalten n. FBR. XIII, 72; ‡
2) gewaltsam herausziehen
Dunika: i. āzi nuo staļļa.
Avots: EH I, 443
nodricināt
nùodricinât, tr.,
1) abschütteln:
ābuols nuo kuoka Dond., Sassm.;
[2) herunterziehen od. - riessen:
aiz vienas kājas nuodricināt nuo krē̦sla zemē Dunika].
Avots: ME II, 776
1) abschütteln:
ābuols nuo kuoka Dond., Sassm.;
[2) herunterziehen od. - riessen:
aiz vienas kājas nuodricināt nuo krē̦sla zemē Dunika].
Avots: ME II, 776
padricināt
padricinât, ‡
2) = palecinât Vank.: p. bē̦rnu; ‡
3) "ar grūtībām pavilkt" Dunika: tādu spurainu ce̦lmu gŗūti uz priekšu p. stūrgalvīgu āzi p. uz priekšu.
Avots: EH II, 128
2) = palecinât Vank.: p. bē̦rnu; ‡
3) "ar grūtībām pavilkt" Dunika: tādu spurainu ce̦lmu gŗūti uz priekšu p. stūrgalvīgu āzi p. uz priekšu.
Avots: EH II, 128
padricināt
pārdricināt
‡ pãrdricìnât Dunika, (ein sich widersetzendes Wesen) nach Hause ziehen: p. kazu mājās.
Avots: EH XIII, 198
Avots: EH XIII, 198
sadricināt
sadricināt
sadricinât, tr., durchschütteln, -rütteln: māte sadricina meiteni pie matiem Sassm. sadricināt ābeli, lai ābuoli krīt zemē Dond. Refl. -tiês, sich zerrütteln, zerrüttelt werden: uogas ve̦duot sadricinās Sassm.
Avots: ME III, 613
Avots: ME III, 613
uzdricināt
uzdricinât,
1) (mit Mühe) hinaufschleppen:
uzdricināt kuo augšā Dunika, Stenden;
2) aufrütteln:
uzdricināt kuo nuo miega Dond., Stenden.
Avots: ME IV, 326
1) (mit Mühe) hinaufschleppen:
uzdricināt kuo augšā Dunika, Stenden;
2) aufrütteln:
uzdricināt kuo nuo miega Dond., Stenden.
Avots: ME IV, 326