raũdzît: auch Allasch, Dobl., Erwalen, Frauenb., Lemb., Lipsthusen, Pussen, Schnehpeln, Siuxt, Smilt., Stenden, Tals., Trik., (mit
àu) Ramkau,
1): aizbrauc r., vai kaudze nav šķībi nuosē̦dusēs Siuxt.
ràudzēt 2 pieri, vai nesāp Kaltenbr.;
ins Wasser zum Fischfang gestellte Setzkörbe od. Netze besichtigen (in der Fischersprache) Salis;
acht geben auf, sich kümmern um: kas ta[d] par luopu tâ raudzēs kâ par cilvē̦ku? Kaltenbr.
pabļāva kādreiz saimniece, parājās, bet vai tad zē̦ni raudzīja? Siuxt.
es ne˙kuo neraudzīju, - gāju tik pāri ebenda.
vērsis jau tik nejauks, ka viņš nerauga pa[r] cilvē̦ku ar ebenda.
par zirgiem viņi neràuga 2 Linden in Kurl.
kuo tur par viņu r˙! Sonnaxt.
r. (= vārduot) vīveles Frauenb.
zirgam muti r., dem Pferd das Maul reinigen Diet.;
3): r. rāciņus (rācēņus Siuxt) Frauenb.,
unter einer noch wachsenden Staude Kartoffeln herausholen und darauf die Vertiefung wieder zuschütten; ‡
4) abschmecken, kosten: ràugi 2 jaunās maizes! Zvirgzdine.
sivē̦ns kādu laiku neraũga ne˙kuo, - pēdīgi sāk ēst Seyershof.
(suns) vairāk dienas nebija maizes raudzējis Pas. IV, 516 (aus Dricēni).
par vasaru neràuga 2 gaļas drupanas Auleja. Refl.
-tiês,2): tumsā ... nevarēja manīt, kāds raudzījās viņas vaigs Rūžu Kr. 12. Subst.
raudzîšana: laba pupu r. BW. 33116;
raudzījums: par pupiņu raudzījumu BW. 25500;
raudzîtājs:1) pirksim pupu raudzītāju! BW. 5571; ‡
2) "vārduotājs" Frauenb.
Avots: EH II,
356