Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'drupināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'drupināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)

aizdrupināt

‡ àizdrupinât,

1) bröckelnd
(tr.) hinter etwas geraten lassen: a. kam maizi aiz kakla;

2) bröckelnd
(tr.) hinstreuen vor (für): a. cāļiem maizi priekšā Sessw.;

3) anfangen zu (zer)bröckeln
(tr.): a. plāceni Saikava.

Avots: EH I, 20

atdrupināt

atdrupinat, tr., abbröckeln: pa drusciņai maizes Purap.

Avots: ME I, 154

drupināt

drupināt. tr., bröckeln. abbrechen: maizi drupināja MWM. VIII, 3. sīkstuošuos spē̦kus drupini allaž pa drupatai Vēr. I, 912. Refl. -tiês, zerbröckeln (intr.), zerfallen: man šķiet, ka zeme drupinātuos zem manām kājām Steperm.

Avots: ME I, 504, 505

iedrupināt

ìedrupinât, tr., ein -, herein -, hineinbröckeln.

Avots: ME II, 10

izdrupināt

izdrupinât, tr., auskrümeln, zerbröckeln: kukulis bijis izdrupināts LP. IV, 171.

Avots: ME I, 729

nodrupināt

nùodrupinât, fakt. zu nùodrupt, abbröckeln: maizi putniem zemē nuodrupināt.

Avots: ME II, 777

padrupināt

padrupinât, tr., etwas bröckeln: luode padrupina kādās ē̦kas kleķi Druva I, 980.

Avots: ME III, 18

piedrupināt

pìedrupinât, viel bröckeln, vollbröckeln (tr.): p. maizi uz galda C. p. pienu ar maizi.

Avots: ME III, 246

sadrupināt

sadrupinât, tr., zerbröckeln: sadrupināt maizi kreimā LP. II, 14. graudus pa˙priekš sadrupina Konv. 2 708. drupu drupās sadrupini Aus. I, 118. (fig.) trieciens pēc trieciena spēj sadrupinat pat vis˙dzelžainākuo spē̦ku Vēr. I, 1411.

Avots: ME III, 614

uzdrupināt

uzdrupinât, aufbröckeln, -brocken: uzdrupināt maizi uz škīvja.

Avots: ME IV, 326

Šķirkļa skaidrojumā (5)

biga

biga, eine Speise: Džūkstē un Lestenē ēdienu no sadrupinātas, uzvārītas maizes, pie kuŗas pieliek taukus un sāli, sauc par bigu. tādu pašu bigu taisa arī nuo miltiem: savāra miltus ar pienu par biezu bigu un ē̦d pie gaļas, vai miltus ar ūdeni un taukmem, kuo ē̦d pie rāceņiem (kartupeļiem) Etn. I, 2; vgl. biguze [wohl hieraus entnommen, indem biguze als ein Deminutiv aufgefasst wurde.]

Avots: ME I, 293

piks

piks Spr., Smilt., Selb., Lös., Erlaa, Bers., Gr.-Buschhof, Mar., = pika: sniega piki A. XII, 892. sviesta piks Mag. XIII, 3, 59. piena piks MWM. VIII, 405. zemes piciņš U., ein Erdkloss. iedrupināt piciņiem baltpienu Stockm. n. Etn. I, 41. mālis pikiem krita sijājuot BW. 8006. auru piki bija lieli saka par puišu un meitu meņģēšanuos un pluosīšanuos, kad viss iet juku jukām un piku pikām Etn. III, 146. - piki Wolm., = pikas 2, piciņas.

Avots: ME III, 213