aizdrupt
‡ àizdrupt, (zer)bröckelnd (intr.) hinter etwas geraten: viņam maize aiz kakla aizdrupusi.
Avots: EH I, 20
Avots: EH I, 20
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'drupt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'drupt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)
apdrupt
atdrupt
drupt
drupt [li. drupti Miež.], -ùpu, -upu. intr., zerbröckeln, zerfallen: mūŗi drūp. iegriêzts kukulis drūp. tur lē̦ni mana dzīve drūp Rainis. [Nebst draupīt wohl zu sloven. dr̀pati "bröckeln" und zu gr. δρύπτω "zerkratze". δρυπίς "eine Dornenart" resp. zu gr. ϑρύπτω "zerreibe". τρύφος "Bruchstück", s. Persson Beitr. 859, Boisacq Dict. 202 u. 1112, Fick Wrtb. III 4. 214, Wiedemann; Prät. 13 u. 172, Holthausen IF. XXXIX, 72; vgl. auch li. trupė̕ti "bröckeln".]
Avots: ME I, 505
Avots: ME I, 505
iedrupt
ìedrupt,
1) sich abzubröckeln anfangen:
upes krasts iedrupis; siena iedrupusi;
2) einstürzen
(intr.): kartupeļu bedre iedrupusi Salis.]
Avots: ME II, 11
1) sich abzubröckeln anfangen:
upes krasts iedrupis; siena iedrupusi;
2) einstürzen
(intr.): kartupeļu bedre iedrupusi Salis.]
Avots: ME II, 11
izdrupt
izdrupt, auch izdrupêt, intr., ausbröckeln: zuobi sāk pamazām izdrupt. zemei vajaga duot izdrupēt Vīt.
Avots: ME I, 729
Avots: ME I, 729
nodrupt
padrupt
piedrupt
sadrupt
sadrupt, intr., zerbrockeln, zerfallen (eig. u. fig.): kaut šis mūris sadruptu lupu lupās! LP. IV, 89. pils sadrupa VII, 1089. kastīte izkrituse nuo ruokām, sadrupuse VII, 765. sadrupis suoliņš Purap. zemes sadrupšana Konv. 1534. labāk lai sadrūp mana dzīve Rainis. Grieķija... sadrupa un gāja buojā SDP. VIII, 7.
Avots: ME III, 614
Avots: ME III, 614
uzdrupt
uzdrupt, zerbröckelnd (intr.) auf etwas fallen: maize griêžuot uzdrupa uz galdauta.
Avots: ME IV, 326
Avots: ME IV, 326
Šķirkļa skaidrojumā (16)
apdrupēt
atbirzt
atdrimt
draupīt
dribt
‡ dribt (li. drìbti "in Flocken niederfallen; hinplumpsen; schlapp werden"), drìbu; dribu Bērzgale = drupt">drupt: maize sāk d.; zerbröckeln, zusamenstitrzen (intr.) Diet.; (zer)reissen : (intr.); entzwei gehen (von alten Kleidern, meist mit sa-; eine Mauer dagegen kann nur drupt) Wolmarshof. Vgl. sadrebt II, izdrebt.
Avots: EH I, 333
Avots: EH I, 333
dript
drumska
drumska, drùmsks 2 Mar. n. RKr. XV, 112. drumška, drum̃sla, drùmsla 2 [li. drumslas Miež. "мут"] Mar., drum̃psla Wain., drùmstala C., drum̃stala Smilt., gew. Pl., Brocken, Krümchen, Fetzen, Stücke, allerlei Abfälle: kartupeļu drumsla. viņi neduod ne˙kādas drumslas nuo savas bagātības Vēr. II, 865. stikls saplīsa drumslu drumslās A. XX. 50. dē̦lu atrada drumskās nuospe̦rtu LP. V. 59. slimuo bē̦rnu de̦r mazgāt sienu drumšku ūdenī Etn. IV, 117 [aus dem hochle. Alswig]. krustu drumstalas Vēr. II, 29. rītā atraduši pirtī tikai kaulu drumstaliņas LP. VII, 863. [drums- entweder kontaminiert aus drams- (in dramsla) und drus- (in druska) oder (nach Prellwitz Wrtb. 2 187) zur Wurzel von druska, drupt, drubažas u. a.]
Avots: ME I, 503, 504
Avots: ME I, 503, 504
drupēt
drupêt. -u, -ēju, drupt. morsch werden: mājas pakšķi jau sāk drupēt, juo kuoki jau galigi satrunējuši Bers. maize drup Bers., Sissegal. zeme sāk drupēt Warkh.]
Avots: ME I, 504
Avots: ME I, 504
izdrupēt
kript
II kript, -stu, -pu, intr.,
1) erstarren:
šuodien auksts laiks: ruokas jau sāk kript Mar. n. RKr. XV, 120;
[2) vertrocknen, zusammenschrumpfen
Wid. - kript neben krupt, wie dript neben drupt].
Avots: ME II, 280
1) erstarren:
šuodien auksts laiks: ruokas jau sāk kript Mar. n. RKr. XV, 120;
[2) vertrocknen, zusammenschrumpfen
Wid. - kript neben krupt, wie dript neben drupt].
Avots: ME II, 280
nodrupināt
piedrupēt
sadripēt
sadript
spirgulis
II spir̃gulis Salis, ein Splitter Salis n. U.: debess sadruptu spirguļuos drīz Dünsb. spirguļu spirguļuos iet (sašķīst U.), (der Länge nach) in kleine Splitter gehn U.: šķīvji, glāzes, pudeles tur spirguļu spirguļuos gāja Lapsa Kūm. 73. Zu spir̃gala, s. Fick Wrtb. III4, 515, Persson Beitr. 869.
Avots: ME III, 1000
Avots: ME III, 1000