Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'dudz' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'dudz' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

aizdudzis

àizdudzis gaiss, wie vom Rauch geschwängerte nebelige Luft (Grünh.); lietus nāk aizdudzis (Naud.).

Avots: ME I, 23


apdudzis

apdudzis: auch Adl., Golg., Memelshof.

Avots: EH I, 78


apdudzis

apdudzis, f. -ugusi, etwas bewölkt, trübe: apdudzis gaiss Grünh., Kursiten, Schrund.

Avots: ME I, 82



dudzēt

dudzêt, -dzu, -dzēju, dröhnen: zeme dudz Zb. XVIII, 383.

Avots: ME I, 510


dudzēt

II dudzêt, einen Bodensatz (duga) absondern: alus sācis d. Trik.

Avots: EH I, 339


nodudzēt

nùodudzêt, erdröhnen (?): pakavi vien nuodudzēja Pas. VII, 488.

Avots: EH II, 41


sadudzēt

sadudzêt Trik., von langem Stehen verderben (intr., vom Bier): sadudzējis alus.

Avots: EH XVI, 404


Šķirkļa skaidrojumā (5)

piedugt

pìedugt, schwül werden: piedudzis gaiss Grünh.

Avots: ME III, 246


pievedceļš

pìeve̦dceļš, pieve̦d- od. pieve̦dudzelzceļš, die Zufuhrbahn, Zweigbahn.

Avots: ME III, 309


sadugt

sadugt,

1): pret tumši sadugušām debesīm Daugava 1939, S. 123. atnāk ļaudis sadugušām sejām Sudrabkalns V. b. l. 104. sadudzis gaiss, - būs lietus Frauenb. Subst. sadugums: smags s. (Betrübtsein?)
aizklāja meitenes jautruo prātu A. Brigadere Dievs, daba, darbs 125.

Avots: EH XVI, 404


sadugt

sadugt, intr.,

1) auch sadūgt, dunstig (Etn. III, 162), trübe, finster, bose werden: debess sadũgusi pirms lietus Wormen. sadugusi (Var.: sadūgusi, saduzuse, sadumuse, sadūkuse) saule te̦k pretim lietus mākuoņām; tâ saduga (Var.: sadūga, saduza, saduma, sadūca) mans prātiņš pret nelieti tē̦va dē̦lu BW. 21902. upe nesa sadugušu ūdentiņu; tâ saduga mans prātiņš ar nelieti dzīvuojuot 26854. viņš saduga (wurde traurig) Bixten, Hofzumberge, sadûga 2 Rothof. laiks ir sadudzis, der Himmel ist bewolkt N.-Autz n. U., Platon, Laud., Bers., Smilt., Liel-Bērze;

2) sich bücken, sich vornüberbeugen; zusammenfahren: dudzis">sadudzis "uz priekšu saliecies; savilcies; slims" Alswig. Kārlis, nevarē̦dams šuo skatienu panest, mazliet saduga De̦glavs Rīga II, 1, 50. viņš ... it kâ nuobijies nuorāva balsu un saduga ebenda S. 481. viņa saduga un nuolaida acis MWM. IV, 768. viss ķermenis būtu sadudzis uz priekšu Duomas II, 8. Zariņš apstājās un saduga, it kâ viņam uz ple̦ciem būtu uzkŗauta pārāk smaga nasta Saul. III, 93. viņš saduga, atce̦rē̦damies visus savus darbus Latv. viņš mani ieraudzījls tâ kâ saduga (sarāvās, nuoliecās) Brucken. Subst. sadugums "?": ne vienu silu vien viņš nuolīda trakuodams aiz spē̦ku saduguma Duomas II, 909.

Avots: ME III, 615