1):pret tumši sadugušām debesīm Daugava 1939, S. 123. atnāk ļaudis sadugušām sejām Sudrabkalns V. b. l. 104. sadudzis gaiss, - būs lietus Frauenb. Subst. sadugums: smags s.(Betrübtsein?) aizklāja meitenes jautruo prātu A. Brigadere Dievs, daba, darbs 125.
1) auch sadūgt,dunstig (Etn. III, 162), trübe, finster, bose werden:debess sadũgusi pirms lietus Wormen. sadugusi (Var.: sadūgusi, saduzuse, sadumuse, sadūkuse) saule te̦k pretim lietus mākuoņām; tâ saduga (Var.: sadūga, saduza, saduma, sadūca) mans prātiņš pret nelieti tē̦va dē̦lu BW. 21902. upe nesa sadugušu ūdentiņu; tâ saduga mans prātiņš ar nelieti dzīvuojuot 26854. viņš saduga(wurde traurig) Bixten, Hofzumberge, sadûga2 Rothof. laiks ir sadudzis,der Himmel ist bewolkt N.-Autz n. U., Platon, Laud., Bers., Smilt., Liel-Bērze;
2)sich bücken, sich vornüberbeugen; zusammenfahren:sadudzis "uz priekšu saliecies; savilcies; slims" Alswig. Kārlis, nevarē̦dams šuo skatienu panest, mazliet saduga De̦glavs Rīga II, 1, 50. viņš ... it kâ nuobijies nuorāva balsu un saduga ebenda S. 481. viņa saduga un nuolaida acis MWM. IV, 768. viss ķermenis būtu sadudzis uz priekšu Duomas II, 8. Zariņš apstājās un saduga, it kâ viņam uz ple̦ciem būtu uzkŗauta pārāk smaga nasta Saul. III, 93. viņš saduga, atce̦rē̦damies visus savus darbus Latv. viņš mani ieraudzījls tâ kâ saduga (sarāvās, nuoliecās) Brucken. Subst. sadugums "?": ne vienu silu vien viņš nuolīda trakuodams aiz spē̦ku saduguma Duomas II, 909.
1)ein zäher, auf dem Wasser schwimmender Schleim, Schlamm: avuots dugu pa grāvīti aizskaluo A. XIII, 975. [līdeciņa sajauc dugas (Var.: dūņas) e̦ze̦rā BW. 23893 var.];
2)das Unreine beim ungewindigten und ungesiebten Korn U.;
3)schlechter Beigeschmack oder über Geruch von Speisen Freiziņ;
4)[eine trübe Schwüle?]: kas par dugu (oder von * dugas?)! būs negaiss Naud. [Vgl. dugt.]