dullums
dul˜lums die Benommenheit, unsinniges Benehmen, der Rausch: savuos dullumuos tas viņu vairs nepazina MWM. 481. piedzēris izguļ dullumu, muļķis ne˙kad.
Avots: ME I, 513
Avots: ME I, 513
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'dullums' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'dullums' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (3)
dulnums
uzšaut
uzšaũt, Refl. -tiês, ‡
2) plötzlich über einen kommen:
viņai tāds kâ dullums reizēm uzšaujuoties P. Ērmanis Gaidītāji 114. kad uzšāvās dusmas ebenda.
Avots: EH II, 735
2) plötzlich über einen kommen:
viņai tāds kâ dullums reizēm uzšaujuoties P. Ērmanis Gaidītāji 114. kad uzšāvās dusmas ebenda.
Avots: EH II, 735
virmulis
virmulis, = mutulis 3-6 (?): šalciens kâ nuo virmuļuos sakultas milzīgas jūras A. Upītis J. 1. 37. seja . .. pazuda truokšņainā, drūzmaiņā virmulī Domas III, 659. nuo . .. virmuļa, kas smadzenēs maisās, viņu . . pārņe̦m . . . dullums A. XX, 169. ūdens gājis virmuļiem 2 (wirbelnd, sprudelnd) Erlaa.
Avots: ME IV, 608
Avots: ME IV, 608