dum̃bêris [Janš.],
dumbieris,1) eine kotige, lehmige Grube, Gruft Grob. n. Etn. III, 67;
apstriguši vedējiņi kalnā mālu dumberē [aus Zirau; kann hier zum Nom.
dumberis gehören] BW. 16187;
2) ein Tümpel, eine Pfütze: zuosis sagājušas dumberī Nigr.
kas tad tur nu par dīķi: tāds dumbieris vien ir Wain.;
3) ein kleiner Teich mit trübem Wasser: dzīvuoju kâ karūse dumberī Janš.
(dumbierī Gold);
4) dumbieris, eine Tiefe im Flusse Etn. I, 121;
5) [in Trik.
dum̃bẽrģis], eine einschiessende, sumpfige Stelle;6) in übertrag. Bed.:
puisis sasists, acis tam aizpampušas; tuomē̦r viņš vēl lielā: "kuo? es ar tiem dumbieriem vien 7 gadus varu redzēt!" Etn. II, 14.
Vgl. dumbrs.Avots: ME I,
514