dumbieris
dumbieris (unter dum̃bêris): loc. s. dumbierā BW. 23342, acc. s. dumbierīti 23402, 4; vgl. den Sumpfnamen Dāvida dumbieris Lvv. 11, 43 (Preekuln).
Avots: EH I, 341
Avots: EH I, 341
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'dumbieris' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'dumbieris' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (1)
dumbēris
dum̃bêris [Janš.], dumbieris,
1) eine kotige, lehmige Grube, Gruft
Grob. n. Etn. III, 67; apstriguši vedējiņi kalnā mālu dumberē [aus Zirau; kann hier zum Nom. dumberis gehören] BW. 16187;
2) ein Tümpel, eine Pfütze:
zuosis sagājušas dumberī Nigr. kas tad tur nu par dīķi: tāds dumbieris vien ir Wain.;
3) ein kleiner Teich mit trübem Wasser:
dzīvuoju kâ karūse dumberī Janš. (dumbierī Gold);
4) dumbieris, eine Tiefe im Flusse
Etn. I, 121;
5) [in Trik. dum̃bẽrģis], eine einschiessende, sumpfige Stelle;
6) in übertrag. Bed.: puisis sasists, acis tam aizpampušas; tuomē̦r viņš vēl lielā: "kuo? es ar tiem dumbieriem vien 7 gadus varu redzēt!" Etn. II, 14. Vgl. dumbrs.
Avots: ME I, 514
1) eine kotige, lehmige Grube, Gruft
Grob. n. Etn. III, 67; apstriguši vedējiņi kalnā mālu dumberē [aus Zirau; kann hier zum Nom. dumberis gehören] BW. 16187;
2) ein Tümpel, eine Pfütze:
zuosis sagājušas dumberī Nigr. kas tad tur nu par dīķi: tāds dumbieris vien ir Wain.;
3) ein kleiner Teich mit trübem Wasser:
dzīvuoju kâ karūse dumberī Janš. (dumbierī Gold);
4) dumbieris, eine Tiefe im Flusse
Etn. I, 121;
5) [in Trik. dum̃bẽrģis], eine einschiessende, sumpfige Stelle;
6) in übertrag. Bed.: puisis sasists, acis tam aizpampušas; tuomē̦r viņš vēl lielā: "kuo? es ar tiem dumbieriem vien 7 gadus varu redzēt!" Etn. II, 14. Vgl. dumbrs.
Avots: ME I, 514