dumbla
dumbla zeme (unter dum̃bla): "glīzde̦ns māls, jaukts ar kūdras me̦lnzemi" Annenburg.
Avots: EH I, 341
Avots: EH I, 341
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'dumbla' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'dumbla' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
dumbla
dum̃bla [Nigr., Līn.], der Schlamm: Ēģiptes ielejās zemes kārtas radušās nuo Nīlupes saskaluojumiem un dumblas (dūņu) slāņiem Antrop. III, 29. [dùmbla 2 (gen. s. od. nom. s.?) zeme Lauri "purvaina zeme". krievs iegāja dumblā un uzcēla māju.] Zu li. dum̃blas, [dumlas (Szyrwid unter kał "Schlamm": vgl. le. dumbrs].
Kļūdu labojums:
29 = 28
Avots: ME I, 514
Kļūdu labojums:
29 = 28
Avots: ME I, 514
dumblains
Šķirkļa skaidrojumā (3)
dumblots
dumbrs
I dum̃brs,
1) [dum̃brs Wainoden], moorig, einschiessend:
vis˙dumbrākais grāvis derēs manam ļaunam darbam Rainis;
2) dumbra [oder ist es ein gen. s. von dumbrs II?] zeme, schwarzes, mooriges, fruchtbares Land;
3) derb, stark
U.: augat, mani dumbri (Var.: dumbra, duli, bē̦ri, me̦lni, dumi) zirgi, dumbra purva bridējiņi! BW. 15905, 10;
4) dumbra galva, ein finsterer, schwer zu unterrichtender Kopf
U. [Vgl. li. dumbrus "влажный" und dumlas, dumblas. Wohl nach Prellwitz KZ. XLII, 387 und W. Schulze Berl. Sitzungsber. 1910, 791 zu dums "dunkelbraun" und dumūksnis "einschüssiger Sumpf"; dumbr- somit aus * dumr-.]
Avots: ME I, 514
1) [dum̃brs Wainoden], moorig, einschiessend:
vis˙dumbrākais grāvis derēs manam ļaunam darbam Rainis;
2) dumbra [oder ist es ein gen. s. von dumbrs II?] zeme, schwarzes, mooriges, fruchtbares Land;
3) derb, stark
U.: augat, mani dumbri (Var.: dumbra, duli, bē̦ri, me̦lni, dumi) zirgi, dumbra purva bridējiņi! BW. 15905, 10;
4) dumbra galva, ein finsterer, schwer zu unterrichtender Kopf
U. [Vgl. li. dumbrus "влажный" und dumlas, dumblas. Wohl nach Prellwitz KZ. XLII, 387 und W. Schulze Berl. Sitzungsber. 1910, 791 zu dums "dunkelbraun" und dumūksnis "einschüssiger Sumpf"; dumbr- somit aus * dumr-.]
Avots: ME I, 514
saskalot
saskaluôt, zusammenspülen Wid.: samazgas. plūdi saskaluojuši pa˙pilnam mālu Antrōp. II, 91. Subst. saskaluõjums, das Zusammenspülen; das Spülicht: Ēģiptes ielejas zemes kārtas radušās nuo Nīl[a] upes saskaluojumiem un dumblas (dūņu) slāņiem Antrōpol. III, 29. Refl. -tiês, zuviel geschüttelt werden und dadurch seinen Zustand ändern und sich mit Schaum bedecken: piens ve̦duot saskaluojies; alus mucā saskaluojies.
Avots: ME III, 731
Avots: ME III, 731