Paplašinātā meklēšana

‡ I àizdunêt, dumpf tönend sich entfernen: pē̦rkuons aizdunēja aiz meža Lubn. und Meiran n. Fil. mat. 25. Refl. -tiês, dumpf ertönen: kas tur aizdunējās?

Avots: EH I, 20

‡ II àizdunêt,

1) sich mit rauchigem Dunst anfüllen:
visa vakaru puse aizdunējuse Gr. - Buschh.;

2) "vom Stehen kaum merklich verderben
(intr.; vom Brot gesagt)": maize sāk jau a., jāē̦d kuopā Lubn. und Meiran n. Fil. mat. 25.

Avots: EH I, 20

‡ I apdunêt Bers., Spr., = ‡ apducêt: nuo sprādziena apdunēja visa nuomale.

Avots: EH I, 78

‡ II apdunêt, ringsum ein wenig verderben (intr., z. B. vom Brot) Nitau : maize piesmakušā gaisā apdunējusi.

Avots: EH I, 78

atdunêt, intr., erdröhnen, widerhallen: dum, dum, dum, atdunēja nuo kalna Baltp.

Avots: ME I, 154

I dunêt: auch Golg., Lennew. n. BielU.; Linden in Kurl., Zvirgzdine; 3. prs. duņ Pas., III, 242 (Infl.), Puhren n. FBR. XIV, 51; dunēja ("?") kâ luopeņš (von einem Kranken gesagt) Kaltenbr. ‡ Refl. -tiês Gr.-Buschh. n. FBR. XII; 85 "?".

Avots: EH I, 343

I dunêt, -u, -ēju, intr., dumpf tönen, tosen, brausen, dröhnen: puiši gāja runādami, kâ uozuoli dunē̦dami BW. I, 272. spēru kāju, zeme dun 6630. kas tur rīb, kas tur dun pašā gala istabā? 16355. ausis od. ausīs, galva od. galvā man dun. tikai tālumā vēl duobji dun pē̦rkuoņa ducieni Vēr. II, 68. rudens vējš dunēja un šalca pa laukiem II, 70. drīz birzes dunēs gavilēs II, 1382. zemes virsū dunēja lielgabali Vēr. 1904, 294. nere̦dzamuos augstumuos dun rīta zvans II, 401. sviestais akmens aiziet dunē̦dams. duni, duni, briežu māte BW. 30455. Uogre te̦k dunē̦dama BW. 30710, 3. [Zu an. dynr "Geräusch, Getöse", as. dunjan "dröhnen", ai. dhunih, "rauschend", li. dundė´ti u. a., s. Persson Beitr. 568.]

Avots: ME I, 516, 517

[II dunêt, verderben, faulen (vom Korn und Mehl gebraucht): ja neiz vēdinās, labība (milti) sāks dunēt Stelp. Wohl identisch mit li. dunė´ti "выдыхаться, терять постепенно от выдыханiя крѣпость, вкус, запах". Zu dvans "Dunst? "]

Avots: ME I, 517

ìedunêtiês, (dumpf) ertönen, erdröhnen: skaņa... iedunējās un izgaisa Akurater. [pērkuons iedunējās Wandsen. suoļi, basas kājiņas iedunējās Bauske.]

Avots: ME II, 11

nùodunêt, intr., erdröhnen: duobji nuodunēja zeme Saul. smagi zemnieka le̦nie suoļi nuodun Rainis. egles stiprāki nuodunēja un nuošalca R. Sk. I, 84.

Avots: ME II, 777

pìedunêt,

1) mit dumpfem Getöse anfüllen:
pē̦rkuons man ausis piedunējis Bers., Warkh., Warkl.;

2) sich zum Regen bewölken:
debess mala tāda piedunējusi Golg.;

3) verderben
(intr., vom Getreide): labība piedunējusi (piepelējusi) Warkh., Warkl.

Avots: ME III, 246

I sadunêt, intr.,

1) erdröhnen:
sadunēja zeme, un ustabiņā ieskrēja briesmīgā ragana Pas. II, 142 (aus Kapiņi);

2) eine gewisse Zeit hindurch drohnen:
lielgabali sadunēja visu dienu Jürg.

Avots: ME III, 616

II sadunêt, intr., verderben, verfaulen: mitri milti sadunējuši Stelp.

Avots: ME III, 616

III sadunêt, ganz dunstig, räucherig werden : kad vasaru lielā sausumā gaiss kâ dūmu pilns, saka, ka gaiss sadunējis Golg., Wandsen, Siuxt, Gr.Buschhof.

Avots: ME III, 616

uzdunêt, dumpf tönend, dröhnend hinaufgelangen: ve̦zums uzdunēja kalnā Saikava.

Avots: ME IV, 326

sadrimêt Druw. "duobji nuodrebēt, nuodunēt": viss pagalms sadrimēja smagajai kastei nuokrītuot nuo ratiem.

Avots: ME III, 613