dundēt
dundêt, -u, -ēju (li. dundė´ti "грохотать, гремѣть" tönen, dröhnen: debess dārd un gaisi dund MWM. IX, 245. baznīcas pulksteņu smagās dunduošās balsis A. XI, 569. [Zu dunêt.]
Avots: ME I, 516
Avots: ME I, 516
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'dundēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'dundēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: