Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'dunda' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'dunda' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)

dunda

dunda: tas stāv vēl uz dundām - auch Wolm. n. BielU.

Avots: EH I, 342


dunda

dunda, dundĩba, die Unentschiedenheit, das Schwanken Freiziņ: lieta stāv uz dundām [auch: dandām], dundībām Allend. n. U., die Sache ist noch unentschieden.

Avots: ME I, 515, 516



dundaļi

dundaļi und dundaļuôt "?": dundaļi tie jauni vīri; visu laiku dundaļuo pie viena graša BW. 25666 [aus Sassm. - In Sessw. bedeute dundaļuôt: bittend und aufdringlich murmeln: dundaļuo kâ nabags; in Bers.: taumeln].

Avots: ME I, 516


dundars

dùndars 2 Sonnaxt (neben dùndurs 2 gebraucht), die Bremse.

Avots: EH I, 342


dundava

dundava, die Stelle, wo die Düngerwürze zusammenfliesst Serb. n. U.; eine Pfütze U. [Vgl. li. dundė´ti "гнить, тлѣть".

Avots: ME I, 516

Šķirkļa skaidrojumā (8)

aplauzt

aplaûzt [li. apláužti], tr., ringsum abbrechen: kuokiek zarus, kuociņus; abbrechen, von einer Vielheit ausgesagt: puiši kājas aplauzuši man pakaļ dzīdamies BW. 5411, 6. dundadznieki aplauž visas galuotnes RKr. IX, 112. Die D. werfen alle Endungen(der Wörter) ab. lai viņš plātās lai, tikpat reiz ragus aplauzīs Dok. A.

Avots: ME I, 100


apsērt

apsḕrst, tr., besuchen: māsu LP. IV, 186; apakšzemi LP. VII, 1; Dundagu VII, 1091. Refl. -tiês, als Gast wo verweilen: nāc pie manim apsērsties RKr. VIII, 4. apsḕrsiêns, der Besuch.

Kļūdu labojums:
manim = manis

Avots: ME I, 119


dindaļi

I dindaļi "?": dindaļi, dundaļi tie jauni vīri, visu laiku dundaļuo pie viena graša BW. 25666 [aus Sassm.].

Avots: ME I, 468


dižkungs

dižkùngs (f. -kùndze), der Edelherr, der Adlige, der Erbherr: Dundagas dižkungs, dižkundze MWM. VIII, 84.

Avots: ME I, 475



iedraudēt

ìedràudêt androhen, drohend verkünden: baznīcās sludinātām un iedraudē̦tām strāpēm Likumi, pēc kuŗiem Dundagas valstes desmitniekiem būs turēties 13.

Avots: EH I, 509


leste

leste, die Butte, Flunder: vienreiz zvejnieki braukuši ar laivu Dundagā lešķu iepirkt Bers., LP. V, 84. [Das Verhältnis zu estn. lest "Butte" und r. лещъ "Brachsen" ist unklar; vgl. Thomsen Beöringer 265.]

Avots: ME II, 454


spara

II spara "?": kas tuo teica, tas me̦luoja, ka Dundagā lieli puiši: cits kâ s. (Var.: sparas, spār), cits kâ bunga, cits kâ ... bunduliņš Tdz. 57317.

Avots: EH II, 546