Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'durnēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'durnēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)

dadurnēt

[dadurnêt (aus da-durinêt? vgl. li. durinė´ti "покалывать") Domopol, Wessen, (warnend) aufmerksam machen.]

Avots: ME I, 429


durnēt

durnêt,

1): "gedankenvoll od. ohne Arbeit müssig stehen"
Bartau; "beinahe schlummern" (mit ur̃ ) AP.: tur viņš gulēja kaktā un durnēja - ne viņš ēde, ne˙kā;

2): kuo nu ķirmit kaktā sadūkušas un durnē̦damas ... kâ rudens diena, kad nav ne vēja, ne saules! Janš. Mežv. ļ. II; 455 f.

Avots: EH I, 344


durnēt

durnêt, -u od. -ēju, -ēju, intr.,

1) trödeln, faulenzen, ruhig sein:
tu vari tur tupēt un durnēt SDP. III, 41. palaidnis pie uozuola durn LP. VI, 491;

2) [dur̃nêt Nigr.] schweigen, unfreundlich sein:
kuo tu nu durnē un ne ar vienu vairs nerunā. laiks durnē vien (nav ne vēja, ne saules) - būs atkal lietus Nigr.;

3) [dur̃nêt C., Jürgensb.] kur tad nu tu atkal durnēji, wo stecktest du denn wieder
Wagner u. U.;

4) (von Schafen)
durnêt, durnuot, sich krank zeigen Allend., Ruj. [In der Bed. 1 und 3 vielleicht durch dirnêt beeinflusst.]

Avots: ME I, 519


nodurnēt

nuodur̃nêt Frauenb., eine Weile betäubt den Kopf hängen lassen: zirgs nuo kritiena kādu laiku stāvēja nuodurnējis.

Avots: EH II, 42


padurnēt

padurnêt, eine Zeitlang durnêt 2: kādu laiku ar viņu nerunājām, padurnējām un pēc satikām atkal labi Janš. Bandavā I, 289.

Avots: EH II, 129


uzdurnēt

uzdurnêt, in trunkenem Zustande umherirrend sich einfinden: mums uzdurnējis dzē̦rājs Segewold.

Avots: ME IV, 327