Paplašinātā meklēšana

‡ apduzt (III p. prs. -dust), ringsum abplatzen Warkl.: krūzei mala apduza.

Avots: EH I, 79

duzt,

1): auch Līvāni, (praes. dùstu ² , prt. duzu) Kaltenbr., Skaista, Warkl.: māla trauks dūstams (zerbrechlich)
Skaista n. FBR. XV, 48. sme̦ltē̦ti māla puodi tik viegli nedūst Warkl. ‡ Subst. duzums, Stoss an was Zerbrechliches Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Stoss").

Avots: EH I, 345

duzt,

1) [prs. dūstu L.], intr., entzwei gehen;

2) "?": maļu, maļu, duzu, duzu [vielleicht prs. zu einem duzêt], āža gaļa padzirnē BW. 8100 var. Hierher vielleicht auch laiks duz Nigr., wird trübe, bewölkt sich (bei Windstille);
vgl. saduzt.

Avots: ME I, 522

I ìeduzt: auch Baltinow, Buschh. bei Kreuzb., Kārsava, Līvāni: trauks jau mazliet ieduzis Līvāni.

Avots: EH I, 510

II ìeduzt (unter ìeduzêt II): milti sūkuši jau ie. Heidenfeld, Mahlup.

Avots: EH I, 510

ìeduzt Welonen, = ieduzēt III: puods ieduza. In Makašāni spreche man dies Verbum mit s im Wurzelauslaut (?).]

Avots: ME II, 11

‡ izduzt (li. išdù˛ti ), herausplatzen, -bersten Warkl.: ķērnei mala izduza.

Avots: EH I, 444

pieduzt,

1) in grosser Menge entzwei gehen:
te daudz stikla pieduzis Warkh.;

2) sich mit Entzweigehendem anfüllen:
grīda pieduzusi ar trauku drupanām Warkl.

Avots: ME III, 247

I saduzt,

1): saduzis ("nuoskumis") Saikava, ("saīdzis") Zögenhof.

Avots: EH II, 405

I saduzt, prs. -dūzu Nigr., saduzêt, gew, das Part. praet. saduzis, saduzẽjis gebraucht,

1) dunstig, trübe, finster, böse, übellaunig werden:
saduzusi (in Nebel gehüllt) saule U. saduzēj[u]se saule lēca, lietus gaisa gaidīdama; saduzējis mans prātiņš: iešu tautās. vai neiešu? BW. 10591. saduzuse (Var.: sadugusi, sadūgusi, sadumuse, sadūkuse) saule te̦k pretim lietus mākuoņām; tâ saduza (Var.: saduga, sadūga, saduma, sadūca; saduzuse) man sirsniņa pret nelieti tē̦va dē̦lu 21902 var. saduzis (Nigr., Katzd.) od. saduzējis (Ahs.) laiks, trübes, bewölktes Wetter. tādas mūžam saduzušas dienas . . . padara cilvē̦ku drūmu Janš. Dzimtene IV, 122. - tagad nu viņš saduzis (bedrückt Stelp., Smilt, Laud., Bers., Lub.) sēdēja uz suola MWM. X, 194. Subst. saduzums, Übellaunigkeit: ne˙kādas liekas rūpes, ne˙kāds saduzums Janš. Bandavā I, 75;

2) krank sein
U.: tē̦vs ir tāds saduzis (unwohl), salti vien. e̦suot, nij ē̦d, ne˙kā Kokn.; (vom Heu) schimmelig werden Oppek. n. U.; saduzējuši (nuo slapjiem graudiem malti un pikuos sagājuši) milti Schlampen; gaļa saduzējusi, hat schlechten Geruch bekommen Salisburg.

Avots: ME III, 618

II saduzt: auch Kaltenbr. (III p. prs. sadūst), Līvāni, Saikava, Skaista, Warkl., Pas. IX, 306 (aus Lettg.): sadūst ala izbāniņš Tdz. 36657.

Avots: EH II, 405

II saduzt U., N.-Peb., auch sadūzt, intr., sich zerschlagen Infl. n. U., zerbrechen L.: saduzis puodiņš Lettg., H. Lieventhal, Trik. uoliņa nuokrita zemē un saduza Pas. I, 339 (aus Kolup). sviede (sc.: miruoņa) galvu zemē, un tī galva saduza III, 451. akmins piepēži saduzīs un sasprē̦gās Ve̦cā dz. gr. meteōrs sadūzis vairākuos gabaluos MWM. VI, 950. trauks sadūst Ruj.

Avots: ME III, 618

II dūsma,

1) der Ton, Klang, der Schall, Pfiff, das Brausen, der Lärm
Elv.: nuo ragu straujās dūsmas MWM. VII, 572. dze̦n vēji skaņu dūsmu MWM. VIII, 177. tāļu iegraudās kâ apakšzemes dūsma A. XV, 195. kuļamās mašīnas gaudīgā dūsma Vēr. II, 644. zvana dūsma plūda Duomas I, 377. krāces dūsma Apsk. I, 439. tur dūca dūsma Rainis Tie kas neaizmirst 88;

2) das Gedränge, Gewühl:
man pašam tiek par traku iekš šīs dūsmas Rainis. milzums dūmekļu caur miglas dūsmu bāl MWM. VII, 56. [Wenn die Schreibung mit -s- überhaupt richtig ist (vgl. dūzma und dūzme). wohl mit s aus zs und wenigstens in der Bed. 1 zu dūžuot. dūzuot und dūzenēt resp. (wenigstens in der Bed. 2) zu duzt.]

Avots: ME I, 530

dūzma, das Gewühl, Gedränge: spēju es pacelties par zemes dūzmu tik cē̦li Rainis. [Wohl zu duzt.]

Avots: ME I, 531

II ìeduzêt od. ìeduzt, zu duzêt I anfangen: ieduzējusi labība Senten. ieduzējis alus, ieduzējuši (nuo ilgas stāvēšanas maitāties sākuši, nelabu garšu dabūjuši) milti Wolm.]

Avots: ME II, 11

nùoduzêt,

1) üben Geruch bekommen:
ēdiens nuoduzējis Ruj.;

2) auch: duzt">nùoduzt (prs. - dust), abbröckeln (intr.): traukam mala nuoduz(ēj)usi Warkl., Bauske.]

Avots: ME II, 778

saduzêt, s. saduzt I.

Avots: ME III, 618

saduzis, s. saduzt I.

Avots: ME III, 618