dvans
dvans: auch Lasd. u. a. n. FBR. IX, 135, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 71, Oknist n. FBR. XV, 193, Odsen, Saikava.
Avots: EH I, 351
Avots: EH I, 351
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'dvans' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'dvans' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
dvans
dvans. [dvana (li. dvana Miež.) Erlaa], dvanums Bers., Dunst, Dampf: panest tādu gaisu, tādu dvanumu Aps. J. Pie pag. tiesas 9. Reimwort zu tvans. Vgl. dvinga und av. dva,nman- "Wolke", dunman- "Nebel", ai. àdhvanīt "erlosch"; s. Persson Beitr. 580 f. und 744 1 und Zubatý AfslPh. XVI, 392].
Kļūdu labojums:
tiesas 9 = tiesas 8
Avots: ME I, 536
Kļūdu labojums:
tiesas 9 = tiesas 8
Avots: ME I, 536
Šķirkļa skaidrojumā (5)
dunēt
[II dunêt, verderben, faulen (vom Korn und Mehl gebraucht): ja neiz vēdinās, labība (milti) sāks dunēt Stelp. Wohl identisch mit li. dunė´ti "выдыхаться, терять постепенно от выдыханiя крѣпость, вкус, запах". Zu dvans "Dunst? "]
Avots: ME I, 517
Avots: ME I, 517
dunkste
dvanums
dvanums (unter dvans): auch Gr.- Buschh. n. FBR. XII; 73, Setzen n. BielU., Fast., Kalz., Odsen, Saikava, Sonnaxt; gaisā save̦lkas grūti dvanumi, būs pē̦rkuons in einem handschriftl. Vokabular.
Avots: EH I, 351
Avots: EH I, 351
dvinga
dviñga [Dond., Wolm., Salis]. dviņģis. der Dunst. [Zu dvans als Kuronismus oder Lituanismus.]
Avots: ME I, 538
Avots: ME I, 538
tvans
tvans (li. tvãnas "Flut"), der Dampf U.; der Dunst U., Mag. XIII, 2, 51, Adl., A.-Laitzen, Arrasch, Drosth., Dunika, Jürg., Kand., Prl., Schwanb., Selsau, Sonnaxt, Wandsen (unbekannt in Dond., Golg., Nigr., Ruj., Salis, Selg., Siuxt, Stenden, Wolmarshot): salds ziedu tvans Akurater Astras 46. kartupeļu tvans Kalniņ Kaz. Dalbs 25. Reimwort zu dvans. Zu li. tvinti "anschwellen" u. a., s. Persson Beitr. 191, 480, 483 und 568, Boisacq Dict. 848 f., Watde Vrgl. Wrtb. I, 708 f.
Avots: ME IV, 288, 289
Avots: ME IV, 288, 289