Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'dvest' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'dvest' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

aizdvesties

àizdvesties, intr., ersticken: kas tagad slēps, lai kaunā neaizdvešuos? Rainis, Induls un Arija 17: man likās, es aizdvešuos žē̦labās U. b. 8, 23.

Avots: ME I, 24


apdvest

apdvèst, ‡

2) beseelen, inspirieren:
a. kuo ar jaunu garu.

Avots: EH I, 79


apdvest

apdvèst, auch apdvest, tr., umhauchen: augums - jaunības spirgtuma apdve̦sts Vēr. I, 1031. stādiņš, kuo viņi apdveš savām nuopūtām Aps. V, 16.

Avots: ME I, 83



iedvest

ìedvèst, eingeben, einflössen: tikkuo nuoģiedami tē̦li un priekšme̦ti iedveš bailes Vēr. I, 1536. savādu cienību šis K. mums iedvēsa A. XI, 52. Refl. - tiês, leise wehend eindringen.

Avots: ME II, 12


iedvesties

[ìedvestiês, leicht aufseufzen: viņš drusku iedvesās Ruj., Bers.]

Avots: ME II, 12


izdvest

izdvèst [li. išdvė˜sti "aussterben"], izdvest, tr., intr.,

1) aushauchen, ausatmen:
kalvju stiebri izdvesa skābu smaršu A. XX, 860. krāsns likās izdvešam aukstumu un naidu Niedra;

2) leise sprechen, leise hervorbringen
Stari II, 748; Subst. izdvē̦sums, die Aushauchung.

Avots: ME I, 731


nodvesties

[nùodvestiês Ruj., Bers., Warkl. "nuopūsties".]

Avots: ME II, 779


uzdvest

uzdvest, uzdvèst, (auf etw.) aufhauchen; ein wenig hauchen: silta vē̦sma uzdvēsa. Subst. uzdvè̦sums "der Anhauch" Dr.

Avots: ME IV, 328

Šķirkļa skaidrojumā (4)

dvēst

dvèst (li. dvė˜sti) [Jürg., N. - Peb., Lis., Warkh.], dvest, -šu, -su [vgl. Le. Gr. 596].

1) hauchen, atmen:
skaņas, kâ nuo mirstuošām lūpām dve̦stas Vēr. II, 132. miers tam tuomē̦r nav krūtīs dve̦sts Treum. spirgts gars pretim dvēš Vēr. I, 1409;

2) hauchen, leise sprechen:
"kāpēc tu apprecējies?" viņa dvesa Niedra;

3) kurzatmig sein, schwer atmen, keuchen, stöhnen:
paēdies, ka dveš vien, viņš smagi dvēsa. [guovs dveš U., stöhnt. In Drsth. und Ruj. unterscheide man dvest "schwer atmen" von dvèst "hauchen". Zu slav. dъхnǫti "aufatmen", le. dusêt, mhd. getwās "Gespenst", ae. dwœscan "löschen" u. a., s. J. Schmidt Neutra 204. Zubatý AfslPh. XVI, 391, Fick Wrtb. I 4. 469. Walde Wrtb. 2 87 f. unter bēstia. Trautmann Wrtb. 65, Berneker Wrtb. I, 235.]

Avots: ME I, 538


pašapzinība

pašapzinĩba,* = pašapziņa (?): iedvest pašapzinību Pumpurs Raksti I, 161.

Avots: EH XIII, 178


test

II test, -šu, -su, schwer atmen, keuchen U. (unter tuost), Aahof, Frauenb., Geistershof, Gr.-Sessau, Nötk., Ogershof, Segew., Stom.; slark huslen Frauenb., Freudenberg, Kalleten, Ligat, N.-Wohlfahrt, Odsen, Pampeln, Pe̦nkule, Ruj., Salis, Schujen, Serben, Sermus, Sessw., Smilt.: kuo nu tes cauru nakti? neļauj ne gulēt! Pampeln. Aus tust + dvest?

Avots: ME IV, 168, 169


tvest

tvest Karls., -šu, -su, = tuost I, keuchen, stöhnen U. Reimwort zu dvest.

Avots: ME IV, 291