Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'dzeltēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'dzeltēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)
apdzeltēt
‡ apdzeltêt, gelb werden (perfektiv): mleži apdzeltējuši Warkl. kuokiem lapas apdzeltējušas. Ve̦ca gaļa apdzeltē KatrE. vasarēja šuogad nav laba audzēja: pa˙visam tāda apdzeltējusi 2 Siuxt.
Avots: EH I, 79
Avots: EH I, 79
dzeltēt
dzeltêt,
1): auch (mit elˆ ) Linden in Kurl., Sonnaxt (hier praes. dze̦lˆtu), (mit elˆ 2 ) AP., Ramkau.
Avots: EH I, 353
1): auch (mit elˆ ) Linden in Kurl., Sonnaxt (hier praes. dze̦lˆtu), (mit elˆ 2 ) AP., Ramkau.
Avots: EH I, 353
dzeltēt
dzeltêt, -ēju od. (intr.) -u, -ēju,
1) intr., gelb werden
[dzelˆtêt PS., Nigr.]: bē̦rziem sāk lapas dzeltēt, dzeltēja (Var.: dze̦ltuoja) purvā bē̦rzi BW. 18768. juo dzeltēja (vainadziņš), juo valkāju 5822. jau bē̦rziem lapas dzelt 9298; dze̦ltuoši lauki A. XX, 118;
2) tr., dzeltêt, -ēju, gelb färben
L., Biel. I, 408.
Kļūdu labojums:
18768 = 13768
Avots: ME I, 542
1) intr., gelb werden
[dzelˆtêt PS., Nigr.]: bē̦rziem sāk lapas dzeltēt, dzeltēja (Var.: dze̦ltuoja) purvā bē̦rzi BW. 18768. juo dzeltēja (vainadziņš), juo valkāju 5822. jau bē̦rziem lapas dzelt 9298; dze̦ltuoši lauki A. XX, 118;
2) tr., dzeltêt, -ēju, gelb färben
L., Biel. I, 408.
Kļūdu labojums:
18768 = 13768
Avots: ME I, 542
iedzeltēt
iedzeltēt
izdzeltēt
izdzeltēt
izdzeltêt, intr., ganz, vollständig gelb werden: ve̦cas, izdzeltējušas vē̦stules Latv.
Avots: ME I, 731
Avots: ME I, 731
nodzeltēt
nodzeltēt
nùodzelˆtêt, nùodze̦ltuôt Spr., intr., gelb werden: kuoku lapas bij pamazām nuodzeltējušas Kaudz. M. tautiņās nuodzeltēju, zaļu mauru staigājuot BW. 18753, 2.
Avots: ME II, 779
Avots: ME II, 779
padzeltēt
padzeltēt
pārdzeltēt
sadzeltēt
sadzeltêt, sadze̦ltât, sadze̦ltuôt, intr., ganz gelb werden, vergilben: sadzeltējis egles zars A. v. J. 1900, S. 531. gaļa sadzeltējusi R. Sk. II, 128.
Avots: ME III, 620
Avots: ME III, 620
Šķirkļa skaidrojumā (1)
sarkt
sar̂kt (li. sarkti Miež.) Kl., sar̂kt 2 Iw., sar̂kstu, sar̂ku, intr., rot werden, erröten U.; glühen U.; rot schimmern: sarkt un dzeltēt sākušas lapas JR. IV, 144. kur apsēm lapas sarkst (Var.: sarkanas apses zied) BW. 11758, 3. nuo kauna un uztraukuma sarkdams JR. IV, 30. viņa mīņājas un sarkst MWM. VIII, 333. dzelzi jākaļ, kamē̦r sarkst Austr, kal. v. J. 1893, S. 29. jumti starp zaļumu sarkst Apsk. v. J. 1903, S. 447. Subst. sar̂kums, das Erröten: acc. s. rīta sarkumu Und. Ps. 30.
Avots: ME III, 721, 722
Avots: ME III, 721, 722