Paplašinātā meklēšana

àizguldzenēˆtiês, sich würgen, ausser Atem kommen: divreiz, trīsreiz viņa aizguldzenējās, mēģinādama e̦lpu atņemt A. XII, 583.

Avots: ME I, 28

‡ apdzenêt (li. apgenė´ti) Dunika, Oknist, Stenden, Wessen, = apdze̦nât I, apdarinât: apdzenēju sila priedi BW. 15507.

Avots: EH I, 79

dzenêt: auch Auleja, Kaltenbr., Warkl.: dz. balkas Warkl. dzenis bija dzenējis kādā izpraulējušā priedē Janš. Dzimtene I ² , 158. dzenēja tām (eglēm) zarus nuost Mežv. ļ. II, 455.

Avots: EH I, 355

dzenêt [Kreuzb.], -ēju (li. genė´ti). tr., ästeln, die Äste abhauen, abhacken, abkappen BW. 11485: dē̦ls nuogāž uozuolu un dzenē uozuolam zarus, skujas dzenēt Nigr. [Zu dzìt nebst aksl. že̦ti "ernten", norw. gana "(einen Baum) kappen, (das Laub am Baume) abhauen" (s. Bugge BB. III, 102), av. aviǰanaiti "fällt (einen Baum)" u. a.]

Avots: ME I, 545

‡ grudzenêt BW. 19272, Sonnaxt, = grudzinât 1.

Avots: EH I, 410

gulˆdzenêt, stossweise, ruckweise schlucken: kaķis drīz vems, jau guldzenē vien Bers., Lasd., Laud., Fest.

Avots: ME I, 676

‡ kledzenêt Smilt., = ‡ kledzinêt(iês).

Avots: EH I, 613

nùodzenêt (li. nugenė´ti), nuodzenît BW. 30320, 1, abästeln, abkappen: pārstiepis egli nenuodze̦nē̦tu LP. V, 339. priedes, egles nenuodze̦nē̦tas kŗauj ve̦zumā VI, 514.

Avots: ME II, 780

‡ sadzenêt Dunika, ein gewisses Quantum (Äste) vom Baum abhauen: sadzenēju ve̦se̦lu klēpi zaru.

Avots: EH XVI, 406

spùrdzenêt ² "in kleinem Trab fortlaufen" Hirschenhof.

Avots: ME III, 1030

virdzenêt U., -ẽju, virdzinât, = virzinât, langsam vorwärtsschieben U.: virdzini akmeni ar buomi uz šuo pusi! U. Zu li. *pavirgti "?" (pavirgdamas elgetai pagal' reikalą jo Daukša Post. 10,1 in Wolters Neuausgabe), aksl. vrěsti "werfen" resp. zu lat. urgēre "drängen"?

Avots: ME IV, 604

žvadzenêt BW. 589, 6 var., = žvadzinât 1.

Avots: ME IV, 840

dze̦nulis,

1) = dze̦luonis, der Stachel:
[pret dze̦nuli spārdīt Glück Apost. 9. 5]; der Stachel an der Schnalle U.;

2) "?": bet tie jums būs par dze̦nuļiem Richt, 2, 3;

3) die Triebfeder, der Beweggrund *
Kronw.: griba virzīt publiku zināmā ceļā bija ar˙vien viņu vaduošais dze̦nulis Vēr. I, 1186. [Zu dzenēt. dzìt.]

Kļūdu labojums:
teikums no Richter 2, 3 pievienojams 1. nozīmes nodalījumam (die Phrase aus Richter 2, 3 gehört zur Bed. 1),

Avots: ME I, 545

gārdzināt, gārdzenēt, - ēju Selb., intr., schnarchen, röcheln: guvernantes var par lielu gabalu pazīt nuo franču gārdzināšanas Purap.

Avots: ME I, 618

spurêt,

1) kurz, schnell und mit Geräusch hin und her schwingen
Dond., Nigr.: viņš spurēja spārnus Dünsb. Par. 89; die Flossen ausbreiten Bers.;

2) fasern
(intr.) Nötk.;

3) (prs. -ẽju) = spurdzenēt Hirschenhof. Refl. -tiês,

1) fasern
(intr.): bikšu gali sāk spurēties Fest., Bershof, Nigr. ve̦lku dzijas sāka spurēties Kaudz. Ve̦cpiebalga 54;

2) sich widersetzen, widersprechen
Bers., Schibbenhof: "netiek ne pie kāda gala," spurējās P. Austr. K. Glūns 111. kad viņš ir iedzēries, tad sāk spurēties Fest. kuo nu tik daudz spurējies? Bers. spuries, turies, tē̦va dē̦ls! Libau, Walk;

3) die Flossen ausbreiten:
zivs spurējas Libau, Walk. Zu spurt, spuruôt(iês).

Avots: ME III, 1031