dzindzināt
dziñdzinât [Nigr.], summen Zirau n. U.: kuo, mušiņa, dzindzināji gar tuo manu vainadziņu? bite.,. dzindzināt dzindzināja BW. 5802. divspārņi laižuoties dūc, džinkst un dzindzina Konv. 2 620. Vgl. dzinkstêt.
Kļūdu labojums:
bite... dzindzināt = bite manu vainadziņu dzindzināt (?)
Avots: ME I, 551
Kļūdu labojums:
bite... dzindzināt = bite manu vainadziņu dzindzināt (?)
Avots: ME I, 551